Starptautiski atzītās Kipras valdības kontrolētajā salas dienviddaļā sirēnas atskanēja plkst.5.30, brīdī, kad 1974.gadā Turcijas armija uzsāku operāciju Atila, kuras rezultātā tika okupēta salas ziemeļu trešdaļa, kur mita aptuveni 40% iedzīvotāju.

Tagad salu sadala ANO kontrolēta buferzona, kas stiepjas no ziemeļrietumiem un dienvidaustrumiem, un starp grieķu kopienu Kipras dienvidos un turku kopienu ziemeļos atrodas robežkontroles punkti.

Sarunā ar aģentūru AFP grieķu veterāni, kas 1974.gadā piedalījušies kaujās ar turku iebrucējiem, runājot par iespējamo izlīgumu starp sašķeltās salas daļām, pauda pesimismu, norādot, ka 50 gadus nav bijis iespējams rast risinājumu un ka tādu rast nākotnē arī nav cerību.

Lai piedalītos piemiņas pasākumos kopā ar Kipras prezidentu Niku Hristodulidi sestdienas vakarā salā ieradīsies arī Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis.

Hristodulidis no rīta apmeklēs kritušo karavīru memoriālu, bet pēc tam piedalīsies dievkalpojumā Kokinotrimitijas ciema grieķu pareizticīgo baznīcā, kas atrodas uz rietumiem no sadalītās Nikosijas.

Tikmēr Ziemeļkipras Turku republikā (ZKTR), kuru atzīst vienīgi Ankara, valdīs svētku gaisotne un tiek gaidīta Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ierašanās. Tur cita starpā paredzēta arī militārā parāde.

1983.gadā turku kopienas līderu pašpasludinātā ZKTR starptautiski netiek atzīta, un tās ekonomika ir pilnībā atkarīga no Turcijas. Tur joprojām uzturas gandrīz 30 000 vīru liels Turcijas armijas garnizons.

Desmitgadēm ilgās sarunas par salas atkalapvienošanos, kas tikušas vestas ANO paspārnē, nav devušas nekādus rezultātus, un kārtējā Apvienoto Nāciju vēstniece Marija Angela Holgvina atklātā vēstulē jūlija sākuma atzina, ka jāatsakās no pagātnes risinājumiem un “jādomā citādi”.

Pēdēja miera sarunu kārta izgāzās 2017.gadā, bet aprīlī apritēja 20.gadi, kopš Kipras grieķi referendumā ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja ANO atbalstīto salas atkalapvienošanās plānu.

Turcija iebruka Kiprā, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju, pret ko kategoriski iebilda turku kopiena, kas tobrīd sastādīja aptuveni piektdaļu no salas iedzīvotāju kopskaita.

Tikai 14 gadus iepriekš Kipra bija ieguvusi neatkarību no Lielbritānijas, un tās konstitūcijā bija fiksēti sarežģīti mehānismi turku minoritātes tiesību nodrošināšanai.

Līgums par neatkarības piešķiršanu aizliedza salas pievienošanos Grieķijai vai Turcijai, kā arī tās sadalīšanu. Londona, Atēnas un Ankara tika atzītas par Kipras neatkarības, teritoriālās nedalāmības un drošības garantiem.

Taču jau trīs gadus vēlāk izcēlās nopietna starpkopienu vardarbība, kas piespieda turku kopienu uz pašnorobežošanos savos anklāvos, novedot pie pirmās Nikosijas sadalīšanas divās daļas.