Vismaz 60% satura, kas tiek pārraidīts televīzijā un radio, jābūt kirgīzu valodā, vietvārdiem jābūt rakstītiem kirgīzu valodā, un kirgīzu tekstam reklāmās jābūt lielākam nekā krievu valodā, teikts likumā.

Izsakoties kritiski par līdzšinējo situāciju, kad valsts dzīvē liela loma bijusi krievu valodai, parlamenta priekšsēdētājs Nurlanbeks Turgunbeks Uulu brīdināja: “Ja mēs būsim tik vienaldzīgi pret kirgīzu valodu, tad tuvākajos gados mēs pārstāsim būt tauta.”

Jaunās prasības arī paredz, ka valsts amatpersonām, arī tiesnešiem, ierēdņiem, prokuroriem un vēlētām amatpersonām, ir jāprot kirgīzu valoda.

Daži likumdevēji pauda bažas, ka daudzi ierēdņi pietiekami labi nepārvalda kirgīzu valodu, kas varētu radīt personāla problēmas parlamentā.

Kirgizstānā valsts valodas statuss ir gan kirgīzu, gan krievu valodai.

Visā Vidusāzijā krievu valodas prasme joprojām ir saistīta ar augstāku sociālo statusu, kas nodrošina piekļuvi prestižākām darba vietām un darba migrantiem dod iespēju doties strādāt uz Krieviju.