Klintoni ir starp tām daudzajām amatpersonām, kas izsauktas saistībā ar 2019.gadā cietumā mirušā cilvēku kontrabandista lietu.

Pašreizējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji izdara uz Balto pieaugošu spiedienu, lai panāktu lielāku skaidrību par lietas izmeklēšanu, lai gan Tieslietu ministrija pagājušajā mēnesī apstiprināja, ka Epstīns izdarījis pašnāvību un ka lieta faktiski ir slēgta.

Taču daudzi Trampa atbalstītāji ir pārliecināti, ka viņš cietumā ir noslepkavots.

Ministrija arī paziņoja, ka Epstīnam neesot bijuši slepeni “klientu saraksti”, noraidot sazvērestības teorijas, ka viņa organizētos seksuālos pakalpojumus izmantojušas daudzas augsta ranga demokrātu amatpersonas.

Tramps aicinājis savus atbalstītājus atmest prasības publiskot Epstīna lietas materiālus, taču demokrāti kongresā ar daļēju republikāņu atbalstu arī cenšas panākt balsojumu par dokumentu publicēšanu.

Vēstulē Klintonam komitejas priekšsēdētājs Džeimss Komers norādījis, ka bijušais prezidents pats atzinis, ka vairākkārt 2002. un 2003.gadā lidojis ar Epstīna privāto lidmašīnu.

Izskanējuši arī apgalvojumi, ka Klintons izdarījis spiedienu uz žurnālu “Vanity Fair”, lai tas nepublicētu ziņas par cilvēku kontrabandu, kurā vainots viņa “tuvais draugs” Epstīns.

Ir arī pretrunīgas ziņas par Klintona viesošanos Epstīna privātajā salā, norādījis Komers.

Starp citām amatpersonām, kas uzaicinātas noklaušināšanai, ir arī bijušais Federālā izmeklēšanas biroja direktors Džeimss Komijs, īpašais prokurors Roberts Millers un bijušie ģenerālprokurori Loreta Linča, Ēriks Holders, Meriks Gārlands, Bils Bārs, Džefs Sešons un Alberto Gonsaless.

Viņus noklaušināt paredzēts, sākot no augusta vidus, un noklaušināšanas varētu ilgt līdz oktobra vidum.

Komers arī pieprasījis Tieslietu ministrijai iesniegt dokumentus šajā lietā, tajā skaitā tās saraksti ar Trampa priekšteci Džo Baidenu un viņa administrāciju.