Kolumbija kļuvusi par otro valsti pasaulē pēc ASV, kas atzinusi Izraēlas pretenzijas uz kaimiņvalsts teritoriju.

Sīrijas valdība šo Kolumbijas soli nosodījusi.

Golānas augstienes jau vairākus gadu desmitus ir strīdus teritorija.

Izraēla 1967. gada Sešu dienu karā pret arābu valstu koalīciju ieņēma lielu daļu Sīrijai piederošo Golānas augstieņu, bet 1981. gadā šo teritoriju anektēja.

2019. gadā ASV kļuva par pirmo valsti, kas atzinusi Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm.

Sīrija “izsaka kategorisku noraidījumu un nosodījumu šai nostājai un apstiprina, ka Golānas augstienes ir neatņemama tās teritorijas daļa”, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Kolumbijas lēmums ir “klajš ANO hartas pārkāpums”, turklāt arī pretrunā ar ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša nesenajiem paziņojumiem un ANO Drošības padomes rezolūciju, norādīja ministrija.

Pagājušajā mēnesī vizītē Sīrijā Gutērrešs sacīja, ka “Sīrijas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumi ir nepieņemami”.

“Es vēlos atgādināt starptautiskajai sabiedrībai, ka Golānas augstienes ir Sīrijas teritorija,” uzsvēra ANO ģenerālsekretārs.

Pēc tam, kad 2024. gada decembrī tika gāzts ilggadējais Sīrijas prezidents Bašars al Asads, Izraēla nosūtīja karaspēku ANO patrulētajā buferzonā, kas kopš 1974. gada bija nodalījusi Izraēlas un Sīrijas spēkus Izraēlas okupētajās Golānas augstienēs.

Izraēla veikusi arī gaisa uzlidojumus un iebrukumus Sīrijas dienvidos, kur tā cenšas izveidot paplašinātu demilitarizētu zonu.