Krievijā ir vairāk nekā 800 politieslodzīto. Vairāki no viņiem ieslodzīti par to, ka nosodījuši Kremļa prettiesisko iebrukumu Ukrainā un nežēlību pret Ukrainas tautu.

Daudzi politieslodzītie tiek pakļauti spīdzināšanai, viņiem liedz pienācīgu medicīnisko aprūpi un piespiedu kārtā ievieto psihiatriskās ārstniecības iestādēs, teikts paziņojumā, atsaucoties uz ANO īpašā referenta ziņojumiem.

“Pagājis gads, un smagais cilvēktiesību stāvoklis Krievijā turpina pasliktināties. Kremlis iznīcina miermīlīgu opozīciju, uztur baiļu gaisotni un grauj tiesiskumu, lai kalpotu savām interesēm,”

teikts paziņojumā, kurā pausta līdzjūtība Navaļnija ģimenei, uzsverot, ka par viņa nāvi ir atbildīgas Krievijas varasiestādes.

“Atceroties Navaļnija paveikto viņa dzīves laikā, mēs turpinām solidarizēties ar pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem, kas, pakļaujot sevi ievērojamam riskam, nepagurdami darbojas, lai Krievijai veidotu labāku nākotni,” teikts paziņojumā.

Paziņojumu parakstījušas Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Somija, Vācija un Zviedrija.

Krievijas varas iestādes pagājušā gada 16.februārī paziņoja, ka Navaļnijs pēkšņi miris cietumā.

Krievijas opozicionārs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā.

Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par “krāpšanu” un “necieņu pret tiesu”, bet 2023.gada augustā – 19 gadu cietumsodu par “ekstrēmismu”.

Navaļnijs 2023.gada nogalē tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 60.gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.