Tā dēvētajā ārvalstnieku likumā bija noteikts, ka visiem ārvalstniekiem, kuri ierodas Kosovā dažādu iemeslu dēļ – sākot no nodarbinātības līdz ģimenes apvienošanai -, būtu jāiegūst uzturēšanās atļauja. Lēmums paredz likuma ieviešanu atlikt par gadu.

Tajā arī ir aizliegts transportlīdzekļiem ar ārvalstu reģistrācijas numura zīmēm atrasties uz ceļiem ilgāk par trim mēnešiem.

Iecerētais likums apdraudēja attiecības starp Kosovu un kaimiņvalsti Serbiju, kā arī Kosovas ziemeļiem, kur vairākums iedzīvotāju ir etniskie serbi.

Pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) sūtni Kosovas un Serbijas sarunās Pēteru Serensenu Kurti paziņoja, ka viņa valdība piedāvās serbu strādniekiem un studentiem “pagaidu uzturēšanās atļauju uz 12 mēnešiem ar iespēju to pagarināt”.

Uzsverot, ka ES “pēdējo nedēļu laikā ir bijušas intensīvas diskusijas ar Kosovas valdību” par šo jautājumu, Serensens teica, ka lēmums atlikt likuma stāšanos spēkā ir pieņemts, “lai netraucētu veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu sniegšanu” reģionos, kur dzīvo galvenokārt serbi.

ES augstā pārstāve ārpolitikā un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa platformā “X” norādīja, ka tāds lēmums ir “svarīgs solis uz priekšu, kas nāk par labu visiem Kosovas iedzīvotājiem”.

Serbija pilnībā finansē paralēlu izglītības un veselības aprūpes sistēmu, un daudzi tās darbinieki, kuriem ir Serbijas personu apliecinoši dokumenti, neatzīst Kosovas neatkarību.

Likums, kam sākotnēji bija jāstājas spēkā pirmdien, būtu skāris gan Serbijas pilsoņus, gan etniskos serbus Kosovā, kuri izmanto šo pakalpojumu.

Kurti paziņoja arī par vēl vienu piekāpšanos etniskajiem serbiem, solot, ka Kosovas personas apliecības saņemšanas procedūra tiks vienkāršota.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu un kūda 120 000 lielo serbu minoritāti, kas pamatā kompakti mīt Kosovas ziemeļdaļā, nepakļauties Prištinas varasiestādēm.