Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas LVV ir līdere ar 49,3% balsu.

Centriski labējā Kosovas Demokrātiskā partija (PDK), kuras galvenos līderus Hāgas tribunāls ir apsūdzējis kara noziegumos, ieguvusi 21% balsu, savukārt konservatīvo Kosovas Demokrātisko līgu (LDK) atbalstījuši 13,6% vēlētāju.

Labējā albāņu nacionālistu partija Kosovas Brīvības alianse (AAK) ieguvusi 5,7% balsu, savukārt Serbu saraksts, kas cieši saistīts ar kaimiņos esošās Serbijas varasiestādēm, 4,7% balsu.

Kopumā vēlētājiem izvēle bija jāizdara starp 24 sarakstiem.

Vēlēšanās balsstiesības bija gandrīz diviem miljoniem cilvēku, un vēlētāju aktivitāte bija 45%.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka LVV varētu iegūt apmēram 56 no 120 parlamenta deputātu mandātiem, tādējādi partija nav ieguvusi vairākumu.

“Mums pēc iespējas ātrāk jāvirzās uz priekšu, lai izveidotu valdību,” Kurti sacīja pēc provizorisko rezultātu publicēšanas un aicināja opozīcijas partijas sadarboties parlamentā “pilsoņu un tautas interesēs”.

Vēlēšanas tika uzskatītas par veidu, kā pārtraukt desmit mēnešus ilgušo politisko strupceļu, cerot, ka tas ļaus atjaunot ārvalstu finansējumu vienai no Eiropas nabadzīgākajām valstīm.

Svētdien notikušās Kosovas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas bija otrās 11 mēnešu laikā.

Pirmstermiņa vēlēšanas bija nepieciešamas, jo, lai gan LVV uzvarēja 9. februārī notikušajās vēlēšanās, tā nespēja nodrošināt absolūto vairākumu.

Jaunais parlaments nespēja vienoties par valdību, un līdz ar to tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.

Kurti pilda premjerministra pienākumus jau 11 mēnešus, kamēr sašķeltais parlaments pastāvīgi novilcināja balsojumus par jaunās valdības apstiprināšanu.

Kurti pārvalda Kosovu kopš 2021. gada, īstenojot reformu programmu, kuras rezultāti līdz šim ir bijuši dažādi.

Tomēr viņš šajās vēlēšanās cerēja uz pārliecinošu uzvaru, līdzīgi kā 2021. gadā, kad viņš praktiski viens pats spēja izveidot valdību.

Pirms februāra vēlēšanām Kurti solīja pārvaldīt Kosovu “no viena gala līdz otram”, arī teritorijas, kuras plaši apdzīvo serbi.

Pirms šīm vēlēšanām viņš koncentrējās uz ekonomiku, īpaši nepievēršoties attiecībām ar Serbiju, kas nav atzinusi bijušās provinces 2008. gadā pasludināto neatkarību.