To Peskovs pavēstīja laikrakstam “Washington Post”, atbildot uz jautājumu, kāpēc Retklifs ieradies Maskavā.

Trešdien Peskovs Krievijas medijiem norādīja, ka Retklifs nav ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, un nesniedza sīkāku informāciju par sarunām.

Peskovs trešdien vēlreiz komentēja ziņas par Retklifa vizīti, norādot, ka tā bija saistīta ar specdienestiem.

“Viss, ko varu jums teikt, ir tas, ka notika kontakti pa specdienestu līniju. Nekādas tikšanās ar Krievijas prezidentu nav bijušas. Un tas ir viss, ko es varu teikt par šo tēmu. Protams, prezidents Putins tiek nekavējoties informēts par visu,” pavēstīja Peskovs.

Pēc Peskova teiktā, pagaidām ir pāragri runāt par to, cik lielā mērā šie kontakti ietekmēs Krievijas un ASV attiecību izkļūšanu no “visdziļākās krīzes, kurā tās atrodas”.

“Pats par sevi kontakti starp speciālajiem dienestiem ir pozitīva parādība un pozitīvs process. Šie kontakti bieži vien turpinās pat visgrūtākajos divpusējo attiecību brīžos,” paziņoja Peskovs.

Baltais nams un CIP nav komentējuši Retklifa vizīti Maskavā.

Visticamāk, šī bija Retklifa pirmā vizīte Maskavā kopš stāšanās CIP direktora amatā. Viņa priekšgājējs Viljams Bērnss 2021. gadā novembrī pēc toreizējā ASV prezidenta Džo Baidena lūguma devās uz Krieviju un tikās ar Putinu, cenšoties novērst situācijas eskalāciju saistībā ar Ukrainu.

Krievija trīs mēnešus vēlāk 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Pat pēc tam turpinājās kontakti starp ASV un Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem un militārpersonām.

Sīkāka informācija par Retklifa vizītes mērķi nav atklāta. Plaši tika spekulēts, ka viņš, iespējams, centās brīdināt Krieviju atturēties no turpmākas eskalācijas Ukrainas karā.

ASV militārais lidaparāts otrdienas rītā ielidoja Maskavā no Rīgas un vakarā devās atpakaļceļā. Tajā dienā Maskavā netika ziņots par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. ASV mediji ziņoja, ka Vašingtona bija lūgusi Kijivu uz laiku pārtraukt šādus uzbrukumus.