Par to “Meduza” pastāstīja kāds valsts plašsaziņas līdzekļu darbinieks. Cits avots, kas strādā Kremlim lojālā izdevumā, apstiprināja šo informāciju.

Informāciju par iespējamām “ukraiņu pēdām” saistībā ar piektdien notikušo teroraktu sestdienas rītā izplatīja Krievijas Federālais drošības dienests (FSB).

Tas paziņoja, ka pēc nozieguma izdarīšanas četri aizdomās turētie gatavojušies šķērsot Krievijas un Ukrainas robežu un “Ukrainas pusē uzturējuši attiecīgus kontaktus”. Saskaņā ar FSB sniegto informāciju viņi tika aizturēti naktī uz sestdien Brjanskas apgabalā ceļā uz robežu.

Jau 22. martā Ukrainas Ārlietu ministrija kategoriski noraidīja apsūdzības, ko Krievijas amatpersonas izteica pēc uzbrukuma, ka Kijiva esot bijusi iesaistīta apšaudē un ugunsgrēkā koncertzālē.

“Mēs uzskatām, ka šādas apsūdzības ir Kremļa plānota provokācija,”

paziņoja ministrija.

Arī Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Ukraina šajā incidentā nav iesaistīta.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs norādīja, ka Krievijas puses izplatītā versija par to, ka terorakta Maskavas apgabalā īstenotāji aizbēga uz Ukrainu, neiztur nekādu kritiku.

“Lai to saprastu, nav jābūt ekspertam drošības jautājumos. Jau vairāk nekā divus gadus notiek pilnvērtīgs karš, pierobežas teritorijas ir pilnas ar ienaidnieka karaspēku, specdienestu pārstāvjiem, specdienestu aģentiem, tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem.

Robežlīnija ir mīnēta, abās pusēs tiek veikta novērošana ar visiem līdzekļiem, arī ar gaisa izlūkošanu. Tādi reģioni kā Belgoroda un Kurska pēc nesenajiem notikumiem kopumā ir kļuvuši par aktīvu karadarbības zonu.

Un, protams, šī versija neiztur kritiku, to saprot visi pasaulē, izņemot, iespējams, nozombētos Krievijas iedzīvotājus,”

sestdien sacīja Jusovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas drošības dienestiem ir pieredze teroristu uzbrukumu organizēšanā savā teritorijā.

“Tagad ir visas pazīmes, kas liecina, ka mēs saskaramies tieši ar šādām Krievijas drošības dienestu darbībām. Turpmāk, visticamāk, notiks histērijas uzkurināšana, skrūvju savilkšana un pat formālu pilsonisko tiesību un brīvību atlieku likvidēšana,” norādīja Jusovs, vienlaikus uzsverot, ka kara gaitu tas būtiski neietekmēs.

“Mobilizācijas pasākumi agresorvalsts teritorijā nav apstājušies pat uz vienu dienu. Tāpēc globāli tas neko neietekmēs.

Bet, jā, iekšējās histērijas un iekšējās mobilizācijas pakāpe Krievijā patiešām var paaugstināties, lai gan propagandistu retorika jau tagad ir maksimāli neonacistiska un agresīva: kur vēl augstāk – grūti iedomāties,” viņš sacīja.

Krievija arī centīsies izmantot teroraktu, lai mainītu situāciju starptautiskajā arēnā,

pieļāva Jusovs.

“Starptautiskajā arēnā Putina režīms mēģinās agresora tēlu, par kādu tagad pasaulē tiek uzskatīta Krievija, pārvērst upura režīmā. Un ir ļoti svarīgi atgādināt, ka tieši Putina režīma aktivitātes vairumā gadījumu ir tās, kas noved vai nu pie viņa paša organizētiem teroraktiem, vai arī drošības dienestu nespējas pildīt savus pienākumus dēļ.

Neskatoties uz to, ka pasaule brīdināja par šādu incidentu draudiem Krievijas teritorijā, Putina režīms vai nu neko nedarīja, lai tos novērstu, vai arī pats ir iesaistīts šo terora aktu organizēšanā,” uzsvēra Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis.