Dokuments ceturtdien publicēts oficiālajā juridiskās informācijas interneta portālā.

Marta beigās likums tika pieņemts Valsts domē otrajā un trešajā lasījumā.

Grozījumi izdarīti Krievijas Kriminālkodeksa pantā par “nacisma reabilitēšanu”.

Par “padomju tautas genocīda fakta” noliegšanu, kā arī par šāda nozieguma upuru piemiņas aizskaršanu tiks piespriests naudas sods līdz trim miljoniem rubļu (orientējoši 33 000 eiro), piespiedu darbs vai brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.

Turklāt tiek papildināts Kriminālkodeksa pants par “kara kapu apgānīšanu”.

Par “padomju tautas genocīda” upuru apbedījumu vietu, kas atrodas Krievijā vai ārvalstīs, kā arī pieminekļu, stēlu, obelisku, citu memoriālu būvju vai objektu, kas iemūžina viņu piemiņu, “iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu” paredzēts naudas sods no diviem līdz pieciem miljoniem rubļu, piespiedu darbs līdz pieciem gadiem vai brīvības atņemšana uz tādu pašu laiku.

Jēdziens “padomju tautas genocīds” Krievijā tika ieviests ar likumu, kas stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar to par genocīdu tiek atzītas “nacistu un viņu līdzskrējēju darbības” Vācijas-PSRS kara laikā no 1941. līdz 1945. gadam, “kuru mērķis bija pilnīgi vai daļēji iznīcināt PSRS teritorijā dzīvojošās nacionālās, etniskās un rasu grupas”.