Nav zināms, saskaņā ar kādu kriminālkodeksa pantu politiķis ir izsludināts meklēšanā.

Augustā Kara-Murzam tika atteikta Krievijas ārzemju pases izsniegšana.

Tad Krievijas vēstniecība ASV atsaucās uz Federālā tiesu izpildītāju dienesta 2. jūlija vēstuli un spēkā esošo ierobežojumu attiecībā uz izbraukšanu no Krievijas.

Kara-Murzam Krievijā bija piespriesti 25 gadi cietumā, tomēr pērn 1. augustā opozicionārs no cietuma tika atbrīvots ar Rietumiem panāktās ieslodzīto apmaiņas ietvaros.

Kopā ar cietiem apmaiņas ietvaros atbrīvotajiem ieslodzītajiem viņš no Krievijas tika nogādāts Vācijā.

Tajā laikā, kā norādīja pats opozicionārs, viņam bija beidzies ārzemju pases derīguma termiņš, tāpēc viņš ieceļoja Vācijā, izmantojot Krievijas iekšzemes pasi.

2023. gadā Maskavas pilsētas tiesa piesprieda Kara-Murzam 25 gadus cietumā par “viltus ziņu” par Krievijas armiju izplatīšanu, piedalīšanos “nevēlamas” organizācijas darbībā un valsts nodevību.

Kriminālvajāšanas iemesls cita starpā bija opozīcijas aktīvista pretkara runa ASV Arizonas štata Pārstāvju palātā.

2015. un 2017. gadā Kara-Murza tika hospitalizēts ar saindēšanās simptomiem.

Vēlāk projekta “Bellingcat” pētnieki noskaidroja, ka pirms pirmās saindēšanās Kara-Murzu ir izsekojuši Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieki, arī Konstantīns Kudrjavcevs, kas, pēc visa spriežot, piedalījies opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanā ar ķīmisko ieroci “Novičok”.