Gan Serenko, gan Zigars jau sen ir pametuši Krieviju.

Izdevums “Mediazona” otrdien ziņoja, ka Iekšlietu ministrijas datubāzē, kurā iekļautas personas, kas tiek meklētas krimināllietās, tagad atrodama arī Serenko un Zigars.

Datubāzē nav norādītas ne viņiem izvirzītās apsūdzības, ne arī tas, kad viņi tika iekļauti šajā sarakstā.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pirms diviem gadiem Kremļa represijas pret opozīcijas aktīvistiem, neatkarīgiem žurnālistiem un valdības kritiķiem ir ievērojami pastiprinājušās.

Simtiem cilvēku ir izvirzītas kriminālapsūdzības par protestiem un izteikumiem, kuros nosodīts karš Ukrainā, un tūkstošiem cilvēku ir piespriesti naudas sodi vai viņi tikušu uz neilgu laiku apcietināti.

Serenko bija viena no Feministiskās pretkara pretošanās grupas dibinātājām neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī un pēcāk pārcēlās uz Gruziju.

Gan viņa, gan grupa tika atzīta par “ārvalstu aģentiem”, kas nozīmē pastiprinātu valdības kontroli.

Arī Krievijas neatkarīgā telekanāla “Doždj” bijušais galvenais redaktors Zigars pēc kara sākuma pameta Krieviju un tika atzīts par “ārvalstu aģentu”.

Krievijas mediji gada sākumā vēstīja, ka viņam varētu tikt izvirzītas apsūdzības par nepatiesas informācijas izplatīšanu par armiju saistībā ar ierakstu sociālajos tīklos par Krievijas armijas pastrādātajām zvērībām Bučā, netālu no Kijivas.

Krievija pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā pieņēma likumu, kas paredz bargus sodus par informāciju, kas, varasiestāžu skatījumā, apmelo vai noniecina Krievijas armiju.

Likums tiek plaši izmantots pret tiem, kas publiski kritizē karu vai Kremli, tai skaitā tiem, kas pametuši Krieviju. Daudzi ir tiesāti un notiesāti aizmuguriski.