Erevāna un Baku ir izcīnījušas divus karus par Kalnu Karabahu – 2020. gadā un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Pagājušā gada 19. septembrī Azerbaidžāna veica zibensofensīvu, kas nākamajā dienā beidzās ar vairāk nekā 30 gadus “de facto” pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestāžu faktisku kapitulāciju.

Pēc tās no Kalnu Karabahas uz Armēniju aizbēga faktiski visi armēņu iedzīvotāji.

Krievijas karavīri miera uzturētāju statusā atradās Kalnu Karabahā kopš 2020. gada saskaņā ar pamiera vienošanos, ko Baku un Erevāna panāca ar Maskavas starpniecību.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karavīru, ieroču un aprīkojumu izvešana pabeigta 12. jūnijā.

Karavīru izvešana sākās aprīlī pēc Krievijas un Azerbaidžānas vienošanās. Krievija bija izvietojusi Kalnu Karabahā aptuveni 2000 karavīru.

Konflikts par Kalnu Karabahu ir ievērojami pasliktinājis Armēnijas un Krievijas attiecības, jo Maskava uztur labas attiecības ar Baku.

Erevāna apsūdz Kremli par nespēju to aizsargāt pret Azerbaidžānas draudiem.

Pēc Kalnu Karabahas zaudēšanas Erevāna centusies izveidot jaunas drošības alianses, padziļinot attiecības ar Rietumiem.

Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans un ASV valsts sekretāra palīgs Eiropas un Eirāzijas jautājumos Džeimss O’Braiens otrdien nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka Vašingtona un Erevāna vienojušās “paaugstināt mūsu divpusējā dialoga statusu līdz Stratēģiskās partnerības komisijai”.

Pagājušajā mēnesī Erevāna atdeva Azerbaidžānai četrus pierobežas ciemus, ko tā bija ieņēmusi 90. gados.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans skaidroja, kas tas bija nepieciešams solis, lai beidzot noslēgtu īstu mieru ar Baku, taču ciematu atdošana izraisīja masu protestus Armēnijā.