47 gadus vecais Vinatjē, kurš strādā Ženēvā bāzētā konfliktu vidutāju nevalstiskajā organizācijā (NVO), tika aizturēts jūnija sākumā Maskavā.

Krievijas varasiestādes Vinatjē apsūdz par to, ka viņš nav reģistrējis “ārvalstu aģenta” statusu un ir vācis informāciju par Krievijas “militārajām un militāri tehniskajām darbībām”, un šo informāciju varētu izmantot, lai kaitētu Krievijas drošībai.

Viņš tika aizturēts laikā, kad pieauga saspīlējums Krievijas un Francijas attiecībās saistībā ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumiem, ka valsts varētu savus karavīrus dislocēt Ukrainā.

Vinatjē bija lūdzis pirmstiesas apcietinājumu nomainīt ar mājas arestu, bet Maskavas pilsētas tiesa šodien viņa lūgumu noraidīja.

Vinatjē tiesā piedalījās attālināti, runājot krieviski ar akcentu. “Es centīšos runāt krieviski. Es esmu analītiķis, pētnieks, rakstnieks (..). Savos darbos vienmēr esmu vēlējies adekvāti atspoguļot Krievijas intereses un nostāju starptautiskajās attiecībās,” sacīja apsūdzētais. “Es mīlu Krieviju, mana sieva ir krieviete, mana dzīve ir saistīta ar Krieviju,” viņš sacīja, piebilstot: “Es nesaprotu, kāpēc esmu šeit.”

Vinatjē advokāts piedāvāja tiesai vairākas adreses, kurās Vinatjē varētu tikt piemērots mājas arests. Pats apsūdzētais sacīja, ka mājas arests ļautu viņam atbalstīt sievu un bērnu, kurš vēl mācās skolā.

Francijas prezidents ir pieprasījis, lai Vinatjē tiktu atbrīvots, un Francijas ģenerālkonsuls bija klāt tiesas sēdē.

Tiesa pagājušajā mēnesī noteica Vinatjē pirmstiesas apcietinājumu līdz 5.augustam.

Vinatjē ir Ženēvā bāzētās NVO “Centre for Humanitarian Dialogue” konsultants. Saskaņā ar šīs NVO vietnē rakstīto tā “strādā, lai novērstu un atrisinātu bruņotus konfliktus visā pasaulē ar starpniecību un diskrētu diplomātiju”.

Saskaņā ar Krievijas likumiem, kas tiek plaši izmantoti represijām pret Kremļa kritiķiem, katram, kurš saņem ārvalstu atbalstu vai atrodas “ārvalstu ietekmē”, ir jāreģistrējas kā “ārvalstu aģentam”.

Krievija iepriekš ir izmantojusi “ārvalstu aģenta” apsūdzības kā ieganstu cilvēku aizturēšanai pirms nopietnāku apsūdzību izteikšanas. Tomēr attiecīgais likums parasti tiek izmantots, lai vērstos pret Krievijas pilsoņiem un Kremļa pašmāju kritiķiem – aktīvistiem, kampaņu rīkotājiem un neatkarīgiem žurnālistiem.

Par līdzīgu apsūdzību pērn oktobrī tika aizturēta ASV un Krievijas žurnāliste Alsu Kurmaševa, pret kuru vēlāk ierosināja nopietnāku lietu par “nepatiesas informācijas” izplatīšanu par Krievijas armiju.

Pērn martā spiegošanās apsūdzībās tika aizturēts ASV laikraksta “Wall Street Journal” reportieris Evans Gerškovičs.