“Saskaņā ar Kara gūstekņu koordinācijas štāba datiem uz 2026. gada 1. maiju vismaz 2965 36 Āfrikas valstu pilsoņi cīnās vai ir karojuši Krievijas armijā pret Ukrainu,” intervijā izdevumam “Ukrinform” sacīja Ārlietu ministrijas Āfrikas un Āfrikas reģionālo organizāciju departamenta direktore Ļubova Abravitova.

Viņa piebilda, ka patiesais skaitlis, visticamāk, ir lielāks. Starp galvenajām “avota valstīm” Āfrikā ir Ēģipte, Kenija, Gana, Nigērija, Kamerūna un Uganda.

“Dinamika ir ārkārtīgi satraucoša: 2026. gadam Krievijas pavēlniecība plāno rekrutēt 18 500 ārvalstu pilsoņu. Krievija izmanto dažādus vervēšanas mehānismus – no maldinošiem solījumiem par “bezmaksas stipendijām” līdz vervēšanai ar reliģisko tīklu starpniecību,” sacīja Abravitova.

Pēc viņas teiktā, Ukrainai ir jāstrādā individuāli ar katru gadījumu. Dažās valstīs ir iespējams mērķtiecīgs dialogs un kopīgi risinājumi, lai cīnītos pret šo parādību.

Viņa minēja Ganas ārlietu ministra vizīti, pēc kuras tika panāktas attiecīgas vienošanās par turpmāko sadarbību.

Tomēr tādās valstīs kā Nigērija, neraugoties uz ievērojamo Krievijā vervēto personu skaitu, joprojām trūkst sistemātiskas politiskās iesaistes, lai risinātu šo jautājumu, sacīja Abravitova.

“Āfrika sāk citādi raudzīties uz Krieviju algotņu vervēšanas dēļ: daudzās valstīs pieaug izpratne, ka Krievijas tā dēvētā “otrā armija pasaulē” nespēj tikt galā ar Ukrainu un tai ir nepieciešams papildu cilvēki, tostarp no Āfrikas kontinenta,” viņa piebilda.