Rezolūcijas projektu atbalstīja 13 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm. Ķīna balsojumā atturējās, bet Krievija balsoja pret.

Rezolūcijas projekts aicināja visas valstis, sevišķi valstis ar nozīmīgām spējām kosmosa apguvē, “aktīvi veicināt mērķi par kosmosa mierīgu izmantošanu un bruņošanās sacensības novēršanu kosmosā, un atturēties no darbībām, kuras ir pretrunā šim mērķim un attiecīgiem pastāvošiem līgumiem, starptautiskā miera un drošības uzturēšanas un starptautiskās sadarbibas sekmēšanas interesēs”.

Vairāki ASV mediji februārī ziņoja, ka Krievija mēģina izstrādāt kosmosā bāzētu pretsatelītu kodolieroci, kas varētu radīt draudus nacionālajai un starptautiskajai drošībai.

Rezolūcija arī apliecināja, ka visām Kosmosa līguma dalībvalstīm ir pienākums to pilnībā ievērot, “tostarp neievietot orbītā ap Zemi nekādus objektus ar kodolieročiem vai citu veidu masu iznīcināšanas ieročiem, neuzstādīt šādus ieročus uz debesu ķermeņiem un nekādā citā veidā nestacionēt šādus ieročus kosmosā'”.

Tā uzsvēra smagās sekas, kādas varētu radīt kodolieroča detonācija vai jebkāda cita masu iznīcināšanas ieroča izmantošana kosmosā.

ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda sacīja, ka šāda detonācija varētu iznīcināt tūkstošiem satelītu un “iznīcināt vitāli svarīgos komunikāciju, zinātniskos, meteoroloģiskos, lauksaimniecības, tirdzniecības un nacionālās drošības dienestus, no kuriem mēs visi esam atkarīgi”.