Bažas par eskalāciju bruņotajā konfliktā Ukrainā pēdējās nedēļās ir negatīvi ietekmējušas Krievijas valūtu, un arī jaunas Rietumu sankcijas ir palielinājušas spiedienu uz to.

Centrālā banka trešdien paziņoja, ka pārtrauks ārvalstu valūtas pirkšanu vietējā ārvalstu valūtu tirgū no ceturtdienas līdz gada beigām.

Tas nozīmē, ka Krievija aptur daļu no savas budžeta normas – mehānismu, kas paredz pirkt vai pārdot ārvalstu valūtu atkarībā no naftas ieņēmumiem, lai papildinātu ārvalstu valūtas rezerves vai segtu budžeta deficītu.

“Šis lēmums tika pieņemts, lai samazinātu finanšu tirgu nestabilitāti,” paziņoja centrālā banka.

Pārtraucot ārvalstu valūtas pirkšanu, centrālā banka samazina rubļu piedāvājumu tirgū, cerot palielināt rubļa vērtību.

Centrālās bankas trešdien noteiktais oficiālais maiņas kurss bija 108 rubļi par ASV dolāru, kas ir zemākais Krievijas valūtas kurss kopš 2022.gada 17.marta.

Ārvalstu valūtu tirgos Krievijas rubļa vērtība trešdien bija vēl zemāka – dažviet pat vairāk nekā 110 rubļu par dolāru.

Rubļa vērtība, kuru daudzi krievi uzskata par valsts ekonomikas veselīguma raksturotāju, pirms bruņotā konflikta Ukrainā bija ap 75-80 rubļiem par dolāru.

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs otrdien mēģināja mazināt bažas par valūtas kursa straujo kritumu, sakot, ka tas “ļoti veicinās eksportu”.

Vājāks rubļa kurss nozīmē, ka Maskavas preces pasaules tirgū kļūst lētākas. Tomēr tas nozīmē arī to, ka krieviem jāmaksā vairāk par importa precēm un pieaug jau tā augstais inflācijas līmenis.

Krievijas centrālā banka ir pacēlusi procentlikmes līdz 21%, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā 20 gadu laikā, mēģinot kontrolēt cenu pieaugumu.