Eksperti, kas konsultē ES augstāko pārstāvi ārlietās Kaju Kallasu, brīdinājuši, ka šie kuģi var izraisīt naftas noplūdes un cita veida jūras piesārņojumu avārijas gadījumā.

Šādiem incidentiem var būt postošas sekas uz piekrastes rajoniem, ekosistēmām un zvejniecību.

Kopš Rietumi vērsa sankcijas pret Maskavas naftas eksportu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Maskava sankciju apiešanai izmanto tankkuģus ar neskaidriem īpašniekiem un apšaubāmu apdrošināšanu.

Šādos gadījumos piekrastes valstu nodokļu maksātājiem var nākties pašiem segt vides piesārņojuma izmaksas, brīdinājuši eksperti.

“Ēnu flotes” kuģi nereti kuģo ar izslēgtiem automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) transponderiem vai tie ir pārveidoti.

Eksperti arī brīdina, ka “ēnu flotes” kuģus varētu izmantot kā platformas, no kurām palaist dronus, lai veiktu spiegošanu vai sakaru traucēšanu.

Šādas bažas pieaugušas pēc incidentiem Dānijā, kur neidentificētu dronu dēļ tika traucēta gaisa satiksme.

Cīņā ar šo problēmu Kallasa ierosinājusi stingrāk vērsties pret “ēnu flotes” kuģiem un iesaistītajām kuģu kompānijām un veidot ciešāku sadarbību starp piekrastes valstī un valstīm, kurās šie kuģi reģistrēti.

Ideālā variantā šīs valstis piekristu ES jūras spēku inspekcijām.