Bijušās Afganistānas valdības amatpersonas, arī Nacionālās drošības direktorāta amatpersonas, žurnālistiem pastāstīja, ka šie terorakti un uzbrukumi ASV un koalīcijas karavīriem notikuši no 2016. līdz 2019.gadam.

Atlīdzība par katru nogalināto karavīru bijusi 200 000 dolāru, bet kopumā GRU talibiem izmaksājis vismaz 30 miljonus dolāru, teikts publikācijā.

Pēc izmeklētāju teiktā, naudu pārvadājuši kurjeri, kurus vadīja bijušais Kunduzas kontrabandists Rahmatulla Azizi.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka Azizi kopš 2019.gada dzīvo Maskavā un viņam ir Krievijas pase, kas izdota uz Rahima Ahmadova vārda.

Šī dokumenta numurā tikai divi cipari atšķiras no tās pases numura, kas savulaik izsniegta GRU aģentam Anatolijam Čepigam, kurš Lielbritānijā Solsberijā 2018.gadā saindēja bijušo dubultaģentu Sergeju Skripaļu un viņa meitu Jūliju ar nervus paralizējošo vielu “Novičok”.

“Lai nodotu naudu talibu kaujiniekiem un citiem grupējumiem, Krievijas izlūkdienesti uzturēja afgāņu kurjeru tīklu, kas bija maskējies kā uzņēmums, kurš tirgo dārgakmeņus. Izpildījuši savu uzdevumu, kurjeri saņēma Krievijas dokumentus un patvērumu Krievijā,” raksta “The Insider”.

Izdevums norāda, ka afgāņu kaujinieku krievu kuratori bija virsnieki 29155.armijas daļā, kas pazīstama ar Skripaļu saindēšanu un sabotāžu Eiropā.

Teroraktu finansēšanas programmas vadītājs bijis ģenerālleitnants Ivans Kasjaņenko, 29155.armijas daļas komandiera vietnieks, bet galvenais GRU un talibu kontaktu uzturētājs – pulkvedis Aleksejs Arhipovs. Viņš lidojis ar pasi, kas izdota uz Alekseja Titova vārda, norāda pētnieki.

Daži kurjeru tīkla afgāņi nokļuva ES, uzdodoties par bēgļiem, teikts pētījumā.

Vismaz divi Vācijā lūguši patvērumu, viņiem tas atteikts, bet viņi turpina dzīvot Vācijā, norāda “Der Spiegel”.