Kā ziņots Krievijas diktators Vladimirs Putins jau 10.maijā parakstīja dekrētu par oficiālu izstāšanos no CFE.

CFE ierobežo konvenciālā smagā bruņojuma izvietošanu Eiropā. Tas attiecas uz tankiem, bruņutransportieriem, smago artilēriju, kara lidmašīnām un helikopteriem.

Maskava 1990.gadā bija viena no līguma parakstītājvalstīm, taču jau kopš 2007.gada apturējusi savu dalību CFE.

Kopš 2015.gada Krievija vairs arī nepiedalās CFE konsultāciju grupas darbā.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā pagājušā gada februārī Putins uzdeva militārās rūpniecības uzņēmumiem strauji paātrināt smagā bruņojuma ražošanu.

Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kuram Putins bija uzticējis vadīt debates Valsts domē par attiecīga likuma pieņemšanu, paziņoja, ka CFE esot pretrunā ar “Krievijas drošības interesēm”.

Rjabkovs likumdevējiem norādīja, ka izstāšanās procedūras pilnīga pabeigšana prasīšot aptuveni pusgadu.

Kā ziņots, gada sākumā Maskava apturēja savu dalību arī Krievijas un ASV noslēgtajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (START).