“Situācijās, kad amatpersonas rīcība, kas veikta savtīgos nolūkos, tieši apdraud pilsoņu drošību un valsts aizsardzības spējas, mēs saskaramies ar likumdošanas nepilnībām,” Jekaterinburgā norādīja Mironovs.

“Mēs uzskatām, ka šādi noziegumi ir pielīdzināmi spiegošanai un valsts nodevībai, jo pēc būtības tie arī ir nacionālo interešu nodevība.”

Pēc viņa domām, šādi noziegumi pelna visstingrākos sodus, tajā skaitā nāvessodu.

“To prasa laiks, tā skarbā realitāte, kurā mēs dzīvojam, un tie izaicinājumi, ar kuriem šodien saskaras valsts. Kad zog naudu, ceļot aizsardzības būves, militāros objektus, ražojot ieročus un munīciju, veicot piegādes armijai, tā nav zādzība, bet nodevība pret tēvzemi,” piebilda Mironovs.

Iesniegtie grozījumi paredz ieviest jaunu noziedzīga nodarījuma veidu – “korupcijas darbības, kas nodarījušas kaitējumu valsts aizsardzības spējai un pilsoņu drošībai”.

Likumprojekta pavaddokumentos norādīts uz līdzīgu praksi Ķīnā, Vjetnamā un Taizemē. Ķīnā “šādu spriedumu publiska izpilde ir spēcīgs preventīvs faktors,” apgalvo likumprojekta autori.

Nāvessods kā augstākais soda mērs Krievijā formāli pastāv, taču netiek piemērots, jo 1997. gadā uz to tika noteikts beztermiņa moratorijs.

Pēdējais noziedznieks, kam Krievijā 1996. gadā tika piemērots nāvessods, bija sērijveida slepkava Sergejs Golovkins, kas pazīstams arī kā “Fišers”.

Pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā izskanēja aicinājumi atjaunot nāvessodu.

2024. gadā atjaunot nāvessoda piemērošanu ierosināja arī Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins.