Pēc politiķa vārdiem, Latvijai nav jāsāk ar jautājumu, kā apgūt Eiropas naudu. “Jāsāk ar jautājumu – kādu Latviju vēlamies veidot un kādi lēmumi un investīcijas tam nepieciešami jau šodien. Nākamais Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods būs izšķirošs, tādēļ šīs investīcijas gudri jāizmanto Latvijas ilgtermiņa izaugsmei,” pauda Kulbergs.

Ministri šodien iepazinās ar Latvijas Universitātes (LU) veikto pētījumu “Ietvars Latvijas ilgtermiņa plānošanai “Latvija 2050″”.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Madara Apsalone, LU pētnieku izstrādātā pieeja piedāvā ietvaru Latvijai piemērotam, adaptīvam un ilgtspējīgam attīstības modelim. Tā sākas ar Latvijas pamatvērtībām un spēju tās nosargāt nenoteiktā un strauji mainīgā pasaulē.

Apsalone norāda, ka “Latvija 2050” ir redzējums par cilvēkcentrētu, radošu un demokrātisku valsti, kuras pamatu veido izglītota un vesela sabiedrība. Tas esot redzējums arī par valsti, kas spēj garantēt savu ārējo un iekšējo drošību, kurā inovācijas un jaunās tehnoloģijas palīdz veidot augstas pievienotās vērtības ekonomiku, bet latviešu valoda un kultūra stiprina nacionālo pašapziņu un saliedētību.

LU pētījums iezīmē trīs attīstības scenārijus līdz 2050. gadam, parādot, ka Latvijas nākotni noteiks savstarpēji saistītas izvēles un valsts spēja tās īstenot.

Mērķa scenārijs – transformējošā noturība – paredz strukturālas reformas, pāreju uz zināšanu ietilpīgu, digitālu un zaļu ekonomiku, augstāku produktivitāti, spēcīgu pārvaldību un saliedētu sabiedrību. Inerces scenārijā ekonomika aug lēni, darbaspēks sarūk un reformas paliek fragmentāras, bet negatīvajā scenārijā zema dzimstība, emigrācija, vāja produktivitāte un stagnācija pastiprina cita citu.

Apselone skaidro, ka atšķirība starp mērķa un negatīvo scenāriju 2050. gadā sasniedz 26,5 miljardus eiro iekšzemes kopproduktā, bet iedzīvotāju skaita atšķirība – aptuveni 310 000..

Viņa uzsver, ka Latvijas ilgtermiņa izvēles jāizdara laikā, kad vienlaikus sakrīt vairāki izšķiroši apstākļi. Nākamais Nacionālā attīstības plāna (NAP) periods sāksies kopā ar ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam, tādēļ Latvijas ilgtermiņa attīstības virzienam jābūt skaidram jau 2027. gadā,

Samazinās arī darbspējīgo cilvēku skaits, tieši ietekmējot ekonomikas izaugsmi, nodokļu ieņēmumus un spēju finansēt aizsardzību, veselību, izglītību un sociālo aizsardzību. LU bāzes scenārijā iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam saruktu līdz aptuveni 1,62 miljoniem.

Ministri kopumā atbalstīja “Latvija 2050” kā vadmotīvu turpmākiem nozaru lēmumiem, valsts budžeta un ES finansējuma izvēlēm. Reformas un investīcijas vērtēs pēc to ieguldījuma valsts drošībā, ekonomikas konkurētspējā un cilvēku dzīves kvalitātē, vienlaikus skatot to sasniedzamību, multiplikatora efektu un sinerģiju ar citām jomām.

Pēc Apselones teiktā, NAP 2028.-2034. gadam būs pirmais konkrētais posms ceļā uz šo redzējumu: “Latvija 2050” noteiks, kurp virzās valsts, bet NAP – kas jāizdara vispirms un kur jāiegulda pieejamie resursi.

Veidojot stratēģiju, Valsts kanceleja sola turpināt sadarbību ar zinātniekiem, uzņēmējiem un citiem partneriem.