Krievijas varasiestādes katru dienu vervē aptuveni 1000 jaunu karavīru, taču pat tas pēdējo divu mēnešu laikā nav bijis pietiekami, lai aizstātu kritušos un ievainotos, norāda izdevums. “Pēc mūsu aprēķiniem, starpība starp to cilvēku skaitu, kurus Krievija zaudē kaujās, un to cilvēku skaitu, kurus tai izdodas savervēt, pašlaik ir aptuveni 6000 cilvēku mēnesī,” laikraksts citē vienu Rietumu amatpersonu.

Pēc viņa teiktā, ierobežotās iespējas pārvarēt milzīgos zaudējumus kaujas laukā, pastiprinot vervēšanu, daļēji izskaidro Krievijas pašreizējo taktiku – uzbrukumu pastiprināšanu Ukrainas civilajai infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. Kopš jūlija sākuma Krievijas armija ir izšāvusi vairāk nekā 360 raķešu, izmantojot to, ka Kijivai trūkst aizsardzības līdzekļu pret ballistiskajām raķetēm. “Acīmredzams, ka Maskava plāno mēģināt salauzt Ukrainas morālo garu, šoziem iznīcinot tās enerģētikas infrastruktūru,” norādīja izdevuma sarunu biedrs.

Tajā pašā laikā Rietumu amatpersonas uzskata, ka iespējamā jaunā mobilizācija būs saistīta ar lieliem politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem, ņemot vērā, ka pēc mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada rudenī valsti pameta aptuveni miljons krievu, no kuriem daudzi bija augsti kvalificēti speciālisti.

Tāpat joprojām paliek atklāts jautājums, vai Krievijas armija, ņemot vērā tehnikas un virsnieku trūkumu, mobilizācijas laikā spēs uzņemt vairākus simtus tūkstošu jauniesaucamo, norāda “The Guardian”.