Francija un Lielbritānija ir gatavas nosūtīt savus karavīrus uz frontes līniju, lai garantētu drošību pamiera gadījumā, bet tās arī lūdz ASV sniegt loģistikas, izlūkošanas un militāro atbalstu, norāda laikraksts.

Pēc vizītes Vašingtonā Makrons paziņojis par “pagrieziena punktu” centienos mainīt Trampa viedokli par Ukrainu, taču nekādus konkrētus solījumus no viņa nav izdevies iegūt, teikts publikācijā.

Ceturtdien ar Trampu tiksies Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers. Arī viņš centīsies pārliecināt ASV prezidentu atbalstīt Eiropas plānu.

Lai gan Tramps nav devis nekādus solījumus, viņš “neiebilst pret to, ka amerikāņi sniegtu drošības garantijas”, sarunā ar “Financial Times” žurnālistiem teikusi vārdā neminēta amatpersona.

Tramps apgalvo, ka Krievija neiebildīs pret Eiropas miera uzturētāju izvietošanu frontes līnijā.

Tiesa, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēl pagājušajā nedēļā paziņoja, ka “karaspēka, bruņoto spēku no tām pašām NATO valstīm, bet zem sveša karoga, zem Eiropas Savienības karoga vai nacionālajiem karogiem, parādīšanās” Maskavai nav pieņemama.