Valsts departaments septembrī paziņoja Kongresam par saviem nodomiem, bet pēc tam senatore Džīna Šahina un kongresmenis Gregorijs Mīkss bloķēja līdzekļu pārdalīšanas procesu. Gan Šahina, gan Mīkss ir demokrāti.

“Saskaņā ar amatpersonu teikto, kas vēlējās palikt anonīmas drošības jautājumu konfidencialitātes dēļ, trešdienas vēlā vakarā administrācija paziņoja Kongresam par lēmumu ignorēt šo aizliegumu un turpināt plāna īstenošanu. Rezultātā 52 miljoni dolāru, kas sākotnēji bija apstiprināti Slovākijai, Ziemeļmaķedonijai, Tunisijai un Irākai, tiks pārdalīti Panamai, Peru, Ekvadorai un Kolumbijai,” teikts “Washington Post” publikācijā.

Senatoru īpašu neapmierinātību izsauca to līdzekļu pārdalīšana, kas bija paredzēti Slovākijai un Ziemeļmaķedonijai, jo šie līdzekļi bija iekļauti papildu palīdzības paketē Ukrainai, kas bija īpaši paredzēta valstīm, kuras skārusi karadarbība.

“Abas Kongresa palātas piešķīra šos līdzekļus pilnīgi konkrētam mērķim – atbalstam Ukrainai un mūsu Eiropas sabiedrotajiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma. Izpildvarai nav neierobežotu pilnvaru pēc saviem ieskatiem novirzīt šos līdzekļus uz citām administrācijas politiskajām prioritātēm vai citām valstīm,” teikts senatoru vēstulē, kas adresēta valsts sekretāram Marko Rubio.

Atbildot uz likumdevēju iebildumiem, Valsts departaments paziņoja “Washington Post”, ka šos līdzekļus efektīvāk ir izmantot Latīņamerikā, pamatojoties uz Trampa ārpolitikas doktrīnu, kas paredz prioritāšu pārcelšanu uz Rietumu puslodi.

“Līdzekļu pārdale no Tuvajiem Austrumiem un Eiropas par labu Rietumu puslodei atbilst Nacionālajai drošības stratēģijai. Līdzekļi, kas tiek novirzīti uz Rietumu puslodi, stiprinās ASV partnerības drošības jomā un ļaus pretoties pretinieku militārajai ietekmei mūsu kopējā reģionā,” norādīts Valsts departamenta paziņojumā.