Tramps tādējādi atbalstījis Krievijas diktatora Vladimira Putina priekšlikumu.

18.augustā Baltajā namā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem, Tramps ierosinājis noregulējuma ietvaros lūgt Ķīnu nodrošināt miera uzturētājus neitrālās zonas uzraudzībai gar 1300 kilometru garo frontes līniju, teikuši laikraksta sarunbiedri.

Baltais nams noliedza, ka šāda ideja būtu apspriesta. “Tie ir meli,” laikrakstam sacīja augsta ranga Trampa administrācijas amatpersona.

Laikraksts norāda, ka Krievijas puse pirmo reizi izvirzīja ideju par Ķīnas miera uzturētājiem drošības garantiju kontekstā pirmajās Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā 2022.gada pavasarī.

Kā vēsta tīmekļa izdevums “Axios”, Putins, 15.augustā tiekoties ar Trampu Aļaskā, minējis Ķīnu kā vienu no iespējamiem Ukrainas drošības garantiem.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20.augustā pauda, ka neredz Ķīnu drošības garantu vidū.

Eiropas Savienībā (ES) ideja par Ķīnas miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu izraisījusi neviennozīmīgu reakciju, 23.augustā rakstīja vācu laikraksts “Welt am Sonntag”.

No vienas puses, tādu Globālo Dienvidu valstu kā Ķīna iesaistīšanās miera uzturēšanas misijā varētu palielināt atbalstu plānam izvietot Ukrainā starptautiskus militāros spēkus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu.

“Taču, no otras puses, pastāv arī draudi, ka Ķīna Ukrainā galvenokārt nodarbotos ar spiegošanu un konflikta gadījumā ieņemtu izteikti prokrievisku nostāju, nevis saglabātu neitralitāti,” žurnālistiem pauda kāds ES augsta ranga diplomāts, kas ir pazīstams ar diskusijām.

Ķīnas iestādes iepriekš noliegušas, ka tās būtu apspriedušas miera uzturētāju sūtīšanu uz Ukrainu.

Mediju vēstis par šādiem plāniem “neatbilst realitātei”, sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Guo Dzjakuņs.