Tramps pēta šo iespēju pēc tam, kad ASV sabiedrotie Eiropā atteicās nosūtīt kuģus Hormuza šauruma atbloķēšanai.

“Mūsu neapmierinātība ar eiropiešiem bija ļoti reāla,” laikrakstam sacīja kāda ASV administrācijas amatpersona. “Jebkurai valstij, kas neatvēlē 5%, nevajadzētu būt nekādas teikšanas tiesībām attiecībā uz turpmākajiem lēmumiem par izdevumiem NATO.”

“Jūs nevarat dot balsstiesības par turpmākajiem izdevumiem tiem, kas neveic savu ieguldījumu,” piebilda ASV avots. “Mums ir skaidri jāpasaka, ka tas, ko ir izdarījušas Spānija un Lielbritānija, ir nepieņemami.”

ASV prezidentam tuvi avoti sacīja, ka viņš apsver arī ASV kontingenta izvešanu no Vācijas. Tramps ir apsvēris šo soli kopš atgriešanās prezidenta amatā 2025. gadā, vēsta izdevums.

Pašlaik visas NATO dalībvalstis aizsardzībai tērē vismaz 2% no IKP.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paziņojis, ka aliansei būs jāizstrādā plāns 5% mērķa sasniegšanai samitā, kas 7. un 8. jūlijā notiks Ankarā.

Trīs NATO amatpersonas laikrakstam “The Telegraph” sacīja, ka ASV puse vēl nav oficiāli izvirzījusi plānus apspriešanai alianses galvenajā mītnē Briselē.

Tomēr viens no avotiem atzina, ka ASV amatpersonas dažādās diskusijās ir uzstājušas uz jaunā modeļa ieviešanu.

Lēmumu pieņemšanai aliansē ir nepieciešama vienprātība. NATO sabiedrotie, visticamāk, bloķēs jebkādas izmaiņas, kas novedīs pie jaunas sadursmes ar Trampu, norāda izdevums.