Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Berlīne vēlas vairāk iesaistīties Eiropas esošajās kodolprogrammās, ko izstrādā Lielbritānija un Francija, nevis veidot savu kodolieroču arsenālu.

“Mums ir ļoti liela interese, lai esošās kodolvalstis Eiropā paplašinātu savas spējas,” “The Telegraph” citē avotu Vācijas diplomātiskajās aprindās.

Cits avots, ko citē laikraksts, sacīja, ka “tiek domāts un runāts par to, kā esošās kodolspējas [piemēram, “Trident”] varētu spēlēt lielāku lomu Eiropas aizsardzībā un veicināt dziļāku sadarbību starp Eiropas valstīm”.

Tādas sarunas notiek laikā, kad Eiropas valstis cenšas stiprināt savu aizsardzību, pieaugot bažām par Krieviju un nenoteiktībai par Vašingtonas apņemšanos atbalstīt ASV militāro klātbūtni Eiropā.

“Politikas veidotāji katru rītu mostas un jautā sev, ko, pie velna, amerikāņi darīs rīt,” “The Telegraph” citēja kādu avotu Vācijas diplomātiskajās aprindās.

Lielbritānija un Francija ir vienīgās Eiropas valstis, izņemot Krieviju, kurām ir neatkarīgi kodolieroču arsenāli.

Vācija ir arī starp NATO dalībvalstīm, kas saskaņā ar alianses kodolieroču koplietošanas politiku glabā ASV kodolieročus.

Tomēr šīs vienošanās uzticamība tiek arvien vairāk pārbaudīta, jo ASV prezidenta Donalda Trampa ilgtermiņa apņemšanās NATO, šķiet, mazinās.

Vienlaikus pieaug bažas par to, vai Krievija varētu saasināt karu Ukrainā, cita starpā arī izmantojot kodolieročus, vai uzbrukt NATO dalībvalstij.