Ievērojot operacionālo drošību, konkrētu nododamo mašīnu skaitu AM neatklāja.

Ministrija jau iepriekš ziņojusi, ka Latvija katru gadu vismaz līdz 2026. gadam sniegs Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Līdz šim Latvija nodevusi Ukrainai visdažādāko bruņojumu un tehniku, tostarp, helikopterus un savulaik no Austrijas iegādātās pašgājējhaubices.

Ar Lielbritāniju 2014. gadā parakstītais līgums paredzēja kopumā 123 “CVR(T)” bruņutehnikas vienības, no kurām 116 ir modernizētas, bet septiņas ir bez kapitālā remonta – mehāniķu apmācīšanai. Pirmās mašīnas tika piegādātas 2015. gada rudenī.

2019. gadā ar Lielbritāniju tika parakstīts vēl viens līgums par papildus spēkratu iegādi. 

NBS komandieris Leonīds Kalniņš jau pērn septembrī žurnālistus informēja, ka nepieciešamas jaunas kājnieku kaujas mašīnas ar vismaz trešā līmeņa aizsardzību, lai piedalītos taktiskajās operācijās un iznīcinātu pretinieku priekšējās līnijās.

Kājnieku kaujas mašīnas nepieciešamas, lai pārapbruņotu Mehanizēto kājnieku brigādi un nākotnē nomainītu “CVR(T)”.

Vēl šovasar aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) aģentūrai LETA teica, ka kājnieku kaujas mašīnu iepirkums ir izvēles procesa fināla fāzē.