Ziņojumā norādīts, ka Latvijā ir vidēji zems ienākošo strīdīgo civillietu un komerclietu skaits uz 100 iedzīvotājiem, vien 1,7 lietas, kas ir mazāk nekā Lietuvā – trīs lietas, bet vairāk nekā Igaunijā – 1,2 lietas.

Strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas visās tiesu instancēs termiņa ziņā Latvija ieņem septīto vietu starp valstīm ar īsākajiem lietu izskatīšanas termiņiem.

Arī Administratīvo lietu izskatīšanas termiņā pirmajā tiesu instancē Latvija ierindojas septītajā vietā starp valstīm ar īsākajiem lietu izskatīšanas termiņiem, vidēji lietu izskata 200 dienās, savukārt Lietuva ir līdere Eiropas Savienības līmenī – lietu izskatīšana notiek vien aptuveni 80 dienās.

EK vērtēja arī tiesu un citu atbildīgo institūciju darba ātrums noteiktu kategoriju lietu izskatīšanā. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas lietu izskatīšanas ilgums 2023.gadā pirmajā instancē Latvijā bija 480 dienas ir vidēji augsts.

Rādītāji ir svārstīgi, jo 2022.gadā šīs kategorijas lietu izskatīšanas ilgums bija 180 dienas. Viena no stabilākajām tiesvedības sistēmām šajā lietu sektorā ir Somija – konstanti vienāds termiņš – ap 250 dienas visos ziņojumā apskatītajos gados.

2025.gada EK tiesiskuma rādītāju pārskatā tika iekļauts konkretizējošs jautājums par tiesu pieejamību un pielāgojumiem diskriminācijas riskam pakļautajām personām un senioriem.

Latvija kopumā sekmīgi ir pielāgojusi gan tiesu pieejamību, gan arī attiecīgu informācijas izvietošanu un apkopošanu par diskriminācijai pakļautajām sabiedrības grupām.

Maksimālo kritēriju skaitu Latvija atzīmējusi jautājumā par tiesu pielāgotību bērniem draudzīgas tiesvedības nodrošināšanā.

Saskaņā ar ziņojumu Latvija nodrošina visus ES anketā piedāvātos tiesiskās aizsardzības līdzekļus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuriem, piemēram, ir ieviesti pasākumi cietušo un liecinieku tiesību un interešu aizsardzībai, kā arī ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka nepieciešamības gadījumā tiek novērsta saskarsme starp cietušajiem un varmākām.

Tāpat cietušie tiek informēti, kad varmāka vairs netiek turēts apcietinājumā un vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumos var palīdzēt nevalstiskās organizācijas vai līdztiesības iestādes.

Tāpat ir izveidota īpaša tīmekļa vietne, kurā sniegta juridiska un praktiska informācija par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Analizējot valsts kopējos tiesu sistēmas budžeta izdevumus no iekšzemes kopprodukta, Latvija ieņem otro vietu, aiz Bulgārijas.

Ziņojumā salīdzināts tiesnešu un prokuroru palīgu atalgojums ar vidējo algu valstī. Statistiski tiesnešu palīgu atalgojums Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir vidējs – ap 70% no vidējās algas. Ir vairākas valstis, kurās tiesneša palīga iesācēja atalgojums ir virs vidējās algas valstī, piemēram, Bulgārija, Igaunija, Spānija, Malta un Austrija.