Viņš norādīja, ka Krievijas valdība nezina, par ko ASV un Ukraina ir vienojušās attiecībā uz drošības garantijām. Taču, “ja mērķis ir saglabāt režīmu daļā bijušās Ukrainas teritorijas un turpināt izmantot šo režīmu kā priekšposteni draudiem Krievijai, tad (..) šādas garantijas diez vai nodrošinās uzticamu mieru,” izteicās Lavrovs. Viņš sacīja, ka Maskava ir atvērta nolīgumiem par kolektīvo drošību reģionā, kas ietvertu arī Krievijas drošību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka vienošanās par ASV drošības garantijām viņa valstij ir gatava. Lavrovs galvenokārt atsaucās uz ASV valsts sekretāra Marko Rubio izteikumiem.

Rubio pavēstījis, ka panākta vienošanās par ASV ieguldījumu, bet piebilda, ka viss atkarīgs no tā, kā reaģēs Krievija. Viņš piebilda, ka jebkurā gadījumā drošības garantijas varētu piemērot tikai pēc tam, kad beigtos karadarbība.

Trešdien ASV Senātā Rubio izklāstīja Trampa administrācijas bažas par drošības garantijām. Viņš teica, ka ir plānota Eiropas karavīru klātbūtne uz vietas, taču, tā kā eiropieši esot pārāk vāji, viņiem nepieciešams spēcīgs atbalsts no Savienotajām Valstīm. Tas nozīmētu, ka “mums potenciāli būs pienākums turpmākajā konfliktā,” skaidroja Rubio.

ASV, Ukraina un Eiropas valstis kopš novembra vairākās sarunu kārtās ir izstrādājušas priekšstatu par to, kā varētu izskatīties pēckara vienošanās. ASV sarunvedēji par to informējuši Maskavu. Tikmēr Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās.

Pagājušās nedēļas nogalē ar ASV starpniecību Ukrainas un Krievijas pārstāvji pirmo reizi pēc ilgāka laika tikās tiešās sarunās. Otrā sarunu kārta, šoreiz bez ASV līdzdalības, plānota svētdien Abū Dabī.