Zemākas instances tiesa pagājušajā gadā uz pieciem gadiem liedza Lepēnai kandidēt vēlēšanās saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) viltus darbavietu afēru, kurā bija iesaistīta viņa un citas Nacionālās apvienības (RN) amatpersonas.

Lepēnai tika piespriests arī četru gadu cietumsods, no kuriem divi gadi jāizcieš nosacīti, un 100 000 eiro naudas sods.

Politiķe, kas trīs reizes kandidējusi uz Francijas prezidenta amatu, uzstāj, ka nav vainīga.

Ja apelācijas tiesa apstiprinās sākotnējo spriedumu, Lepēnai būs liegts kandidēt 2027. gada vēlēšanās, kas tiek uzskatītas par viņas labāko – un, iespējams, pēdējo – iespēju iegūt valsts augstāko amatu.

Lepēna paziņojusi, ka viņa izlems, vai kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās pēc sprieduma apelācijas prāvā, un ir norādījusi, ka viņas vietā var kandidēt RN priekšsēdētājs Žordans Bardela.

Novembrī veiktā aptauja prognozēja, ka Bardela uzvarēs 2027. gada vēlēšanu otrajā kārtā neatkarīgi no tā, kas būs viņa sāncensis.