Li, kurš pārstāv Demokrātisko partiju, vēlēšanās pārspēja konservatīvo kandidātu Kimu Munsu no Tautas varas partijas, kurš jau atzinis sakāvi.

Parasti Dienvidkorejā pēc vēlēšanām seko mēnešiem ilgs pārejas periods, bet Li tika nekavējoties pasludināts par prezidentu, jo tika ievēlēts pirmstermiņa vēlēšanās pēc iepriekšējās valsts galvas Juna Sukjola atcelšanas no amata.

Jau ziņots, ka Juns tika atstādināts no amata impīčmenta ceļā pēc tam, kad pagājušā gada 3.decembra vakarā īslaicīgi izsludināja karastāvokli.

Juns karastāvokļa izsludināšanu pamatoja, apgalvojot, ka opozīcijā esot iefiltrējušies komunisti un ka tā darbojoties Ziemeļkorejas interesēs. Nekādus pierādījumus šiem apgalvojumiem viņš gan nesniedza.

Jau 4.decembra rītā Juns atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt. Parlaments 14.decembrī atstādināja Junu no amata impīčmenta ceļā, un Konstitucionālā tiesa 4.aprīlī apstiprināja Juna atcelšanu no amata. Junam vēl nāksies stāties tiesas priekšā kriminālapsūdzībās par dumpi.

Li prezidenta amatā būs jārisina virkne nopietnu problēmu, kas saistītas ar lēno ekonomisko izaugsmi un globālo tirdzniecības karu, kā arī pieaugošajām bažām par militārajām saitēm starp Phenjanu un Maskavu.

Turklāt sabiedrība joprojām nav atguvusies no satricinājuma, ko Juns radīja ar karastāvokļa izsludināšanu. Arī galēji labējo uzplaukums pēc šiem notikumiem ir satricinājis valsts kolektīvo demokrātijas apziņu, uzskata eksperti.

Uzrunājot savus atbalstītājus, Li aicināja tautiešus “doties uz priekšu ar cerību un no šī brīža sākt visu no jauna”. Viņš arī solīja “turpināt dialogu, komunikāciju un sadarbību” ar Ziemeļkoreju, “lai rastu ceļu uz mierīgu līdzāspastāvēšanu”.