Londona septembrī paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki uzbrukuši civilam kravas kuģim šajā reģionā, izšaujot “daudzas raķetes”, kuras tomēr veiksmīgi pārtvēra pretgaisa aizsardzība.

Atsaucoties uz atslepenotiem izlūkošanas datiem, Lielbritānija brīdināja, ka pastāv uzbrukuma risks kravas kuģiem, kuri dodas caur Ukrainas “humāno koridoru”, un tas traucētu Ukrainas labības eksportu.

“Krievijas postošie uzbrukumi civiliem kravu pārvadājumiem Melnajā jūrā demonstrē Putina pilnīgo nevērību pret civiliedzīvotāju dzīvībām un pasaules visneaizsargātāko cilvēku vajadzībām,” sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs.

“Pasaule skatās – un mēs redzam cauri Krievijas ciniskajiem mēģinājumiem savos uzbrukumos vainot Ukrainu.”

Lielbritānijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Lielbritānija, atslepenojot šos izlūkošanas datus, “cenšas atmaskot Krievijas taktiku, lai novērstu šādus incidentus”.

Krievija jūlijā izstājās no Melnās jūras Labības iniciatīvas. Pēc tam Krievijas uzbrukumos tika nodarīti postījumi 130 Ukrainas ostu infrastruktūras objektiem un tika iznīcināti 300 000 tonnu graudu, ar ko būtu pieticis, lai vienu gadu paēdinātu vairāk nekā miljonu cilvēku, paziņoja Lielbritānija.

Lielbritānijas premjers Riši Sunaks trešdien vēlreiz apliecināja savas valsts atbalstu Ukrainai un prezidentam Volodimiram Zelenskim, aicinot svārstīgos Rietumu sabiedrotos turpināt ieroču piegādes Ukrainai.

“Ja mēs dosim prezidentam Zelenskim instrumentus, tad ukraiņi pabeigs darbu,” Sunaks sacīja valdošās Konservatīvās partijas gada konferencē Mančestrā.