Vācijas, Francijas un Lielbritānijas kopīgajā vēstulē, kas adresēta ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, teikts, ka valstis ir apņēmušās izmantot visus to rīcībā esošos diplomātiskos instrumentus, lai nodrošinātu, ka Irāna neizstrādā kodolieročus.

Irānas 2015.gada kodolvienošanās, no kuras ASV izstājās, ietver klauzulu, kas ļauj atkārtoti piemērot ANO akceptētās sankcijas Teherānai, izmantojot īpašu mehānismu. Vienošanās darbības termiņš beidzas oktobrī.

Vācijas, Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministri solījuši izmantot šo mehānismu, ja līdz augusta beigām netiks panākts diplomātisks risinājums vai pagarināta kodolvienošanās.

Eiropas valstis paudušas gatavību ievērot kodolvienošanos, kas paredzēja Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret Irānai noteikto sankciju atvieglošanu.

Taču vēstulē Gutērrešam tās uzskaitījušas saistības, ko Teherāna pārkāpusi. Tostarp Irāna palielinājusi urāna krājumus, kas tagad vairāk nekā 40 reizes pārsniedz 2015.gadā noslēgtajā nolīgumā atļauto līmeni.

ASV un Irāna nesen rīkoja vairākas sarunu kārtas, pirms tās pārtrauca Irānas un Izraēlas karš, kura laikā arī Vašingtona veica triecienus Irānai.

Taču jau pirms kara lielvaras pauda bažas par Irānas nesadarbošanos ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektoriem. Pēc kara Irāna pārtrauca jebkādu sadarbību ar IAEA, bet paziņoja, ka aģentūras vadītāja vietnieks tiek gaidīts Teherānā, lai piedalītos sarunās par jaunu sadarbības līgumu.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči jūlijā nosūtīja ANO vēstuli, kurā apgalvoja, ka Eiropas valstīm nav tiesību atjaunot sankcijas. Eiropas valstis to noliedza.