Izdevums norāda, ka Makrons atbalsta šo ideju un jau apspriedis to ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Polijas premjerministru Donaldu Tusku.

Dauningstrītas un Elizejas pils pārstāvji nav nenolieguši, ka Stārmers un Makrons pagājušajā nedēļā tikšanās laikā Čekersā apsprieduši šo iespēju.

Tomēr sīkāku informāciju par šīm sarunām Londonas un Parīzes amatpersonas tur slepenībā.

Tajā pašā laikā vairāki augsta ranga avoti Lielbritānijas valdībā uzsvēruši, ka Stārmers nav vēl pilnībā piekritis šādam scenārijam.

“Ir jautājumi par to, ko mēs varētu atbalstīt, ko mēs gribētu atbalstīt, un plašāks jautājums par draudiem, ar kādiem šie karavīri varētu saskarties, un par to, vai tā ir eskalācija,” izteicies viens no avotiem Vaitholā.

Kamēr jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps sola izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, Eiropas līderi mēģina vienoties par turpmāko atbalstu Kijivai.

Lielbritānija valdība oficiāli paustā nostāja paredz, ka Rietumu sabiedrotajiem jāturpina sniegt Ukrainai pēc iespējas lielāks atbalsts un ka ukraiņiem pašiem jāizlemj, kad un vai uzsākt miera sarunas ar Krieviju.

Taču privātās sarunās ministri un amatpersonas pieļauj, ka Tramps piespiedīs Ukrainu un Krieviju sēsties pie sarunu galda, norādot, ka tagad tiek apsvērta turpmākā notikumu gaita.

Viena no idejām, kas tagad arvien biežāk tiek apspriesta ne tikai publiski, bet arī aiz slēgtām durvīm Vestminsterā, ir iespējamā miera noteikumu garantēšana, iesaistoties Rietumu bruņotajiem spēkiem.

Izskan pieņēmumi, ka Krievija varētu saglabāt “de facto” kontroli pār sagrābtajām Ukrainas teritorijām, un Eiropas līderi apsver, kā pasargāt pārējo Ukrainu no jebkādiem Krievijas uzbrukumiem nākotnē.