Lauksaimnieki uzskata, ka jaunie noteikumi un līgumi apdraud viņu iztikas līdzekļus un valsts nodrošinājumu ar pārtiku.

Kustību “Glābiet britu lauksaimniecību” un “Taisnīgums Kentas lauksaimniekiem” atbalstītāji devās no Anglijas dienvidaustrumiem cauri galvaspilsētas dienvidu rajoniem uz Parlamenta laukumu, kur viņus sagaidīja desmitiem atbalstītāju.

Traktoru rinda virzījās gar Temzu uz Parlamenta ēkas pusi, bet pēc tam sastājās lokā ap Parlamenta laukumu.

Lielbritānijā līdz šim nebija notikuši plaša mēroga lauksaimnieku protesti kā citur Eiropā.

Lauksaimnieki Eiropas Savienībā (ES) protestēja pret, viņuprāt, pārmērīgo birokrātiju un pārāk stingrajiem noteikumiem, kā arī pret ES mērķiem attiecībā uz tīru gaisu un augsni un negodīgu konkurenci no ārvalstīm, kas, viņuprāt, novedīs viņus līdz bankrotam.

Lielbritānijas izstāšanās no ES ir smagi ietekmējusi valsts lauksaimniecības sektoru. Daudzi britu lauksaimnieki atbalstīja breksitu, iebilstot pret daudz kritizēto ES kopējo lauksaimniecības politiku.

Taču tagad daudzi uzskata, ka pēc breksita noslēgtie tirdzniecības līgumi starp Lielbritāniju un tādām valstīm kā Austrālija un Jaunzēlande ir atvēruši durvis lētam importam, kas samazina Lielbritānijas ražotāju cenas.

Protestu organizatori arī kritizē marķējumu, kas ļauj produktus marķēt ar Apvienotās Karalistes karogu, lai gan tie nav audzēti Lielbritānijā.

Lielbritānija ir arī aizkavējusi importa pārbaudes, kuras bija paredzēts sākt pēc pēdējo saišu saraušanas ar ES 2020. gada beigās, un lauksaimnieki apgalvo, ka tas apdraud bioloģisko drošību.

“Aptaujas liecina, ka sabiedrība atbalsta Lielbritānijas lauksaimniecību un vietējos pārtikas produktus un vēlas saglabāt mūsu augstos pārtikas standartus un atbalstīt vietējos ražotājus,” sacīja viena no protestu organizatorēm Liza Vebstere.

“Mums ir radikāli jāmaina politika un steidzami jāatsakās no šiem briesmīgajiem tirdzniecības darījumiem, kas iznīcina britu pārtiku,” viņa piebilda.