Finanšu ministrijas priekšlikumu izvirzīt Šadžu, kurš trīs reizes ir bijis Lietuvas finanšu ministrs, ir atbalstījusi valdības Eiropas Savienības (ES) lietu komisija, paziņoja ministrija.

“Savulaik mēs mācījāmies no citām Eiropas valstīm, un tagad mēs esam tie, kas var dalīties savās zināšanās un pieredzē ar citiem. Es uzskatu, ka mana uzkrātā pieredze var tikt veiksmīgi izmantota ECB darbībā,” norādīja Šadžus.

Finanšu ministrs Kristups Vaitekūns pauda, ka līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā un vēlāk, piebilstot, ka Šadžus pieredze “ir nenovērtējama un Eiropas mērogā izmantojama”.

Šadžus bija Lietuvas finanšu ministrs 2007.-2008., 2012.-2016. un 2024.-2025. gadā.

No 2016. līdz 2022. gadam Šadžus bija Eiropas Revīzijas palātas loceklis, specializējoties ES banku un finanšu pakalpojumu, kapitāla tirgu un ekonomikas pārvaldības jomā.

Eirozonas valstis var izvirzīt kandidātus ECB viceprezidenta amatam līdz 9. janvārim.

Jau vēstīts, ka decembrī Latvijas valdība apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka jeb viceprezidenta amatam.

Saskaņā ar Līgumu par ES darbību ECB valdē ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri valdes locekļi. Viņus pēc ES Padomes ieteikuma, ko tā sniedz pēc apspriedes ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu no izvirzītajiem kandidātiem – personām ar nevainojamu reputāciju un profesionālo pieredzi monetāros vai banku jautājumos.

ECB valdes locekļu amata pilnvaru laiks ir astoņi gadi, un to nepagarina. Tikai ES dalībvalstu pilsoņi var būt par ECB valdes locekļiem. ECB valdē līdz 2027. gada beigām, ņemot vērā esošo valdes locekļu pilnvaru laikus, būs jāpārvēlē četri valdes locekļi, tajā skaitā valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Tagadējā ECB viceprezidenta Luisa de Gindosa pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada 31. maijā, tāpēc ir iespēja izvirzīt kandidātus šim amatam.