Ministrs otrdien Seimā sacīja, ka eksperti sākotnēji bija nepareizi identificējuši objektu, balstoties uz tā radīto troksni.

“Lietuvā, kad nokrita Ukrainas drons, visi mūsu eksperti, balstoties uz dzirdēto troksni, bija pārliecināti, ka tas ir “Shahed” tipa lidaparāts. Patiesībā izrādījās, ka tas bija pilnīgi cita tipa drons,” viņš teica.

Kauns uzsvēra, ka ir jāizveido integrēta pretgaisa aizsardzības ekosistēma, lai uzlabotu gaisa objektu identificēšanu.

Viņš pieminēja akustisko sensoru un specializētas datu bāzes nepieciešamību.

“Akustiskie sensori ir daļa no vispārējās sistēmas. Tie var papildināt radarus, bet vissvarīgākais elements ir datu bāze – lai, izmantojot mākslīgo intelektu vai mašīnmācīšanos, identificētu to, kas lido, balstoties uz skaņu,” viņš paskaidroja.

Kā teica Kauns, Ukrainai jau ir izveidota šāda datu bāze, jo tā aizstāvas pret Krieviju, un Lietuvai ir sarunas ar Kijivu par piekļuvi un regulāriem atjauninājumiem.

“Ukrainai ir šāda datu bāze, un mēs esam sazinājušies, lai, tiklīdz sensori būs uzstādīti, mēs varētu to izmantot un nodrošināt tās nepārtrauktu atjaunināšanu, jo dronu veidi mainās,” viņš sacīja.

Jau vēstīts, ka Lietuvas armija marta beigās informēja, ka Varēnas rajonā avarējis, iespējams, drons, kas šķērsojis valsts robežu un nokritis uz aizsalušā Lavīsa ezera, kas atrodas netālu no Baltkrievijas.

Dronam, kuru Lietuvas radari nepamanīja, nebija sprāgstvielu, lai gan amatpersonas pieļāva, ka tas varēja būt aprīkots ar sprāgstvielām.

Pagājušajā gadā Lietuvā divreiz ielidoja Krievijas bezpilota lidaparāti “Gerbera”, un vienā no tiem bija sprāgstvielas.

Amatpersonas konstatēja, ka dronu mērķis bija Ukraina, bet Lietuvā tie nokļuva nejauši, kad Ukraina izmantoja elektroniskās kaujas iekārtas, lai izjauktu to lidojuma kursu.