“Tagad ir pastiprināta novērošana un patruļas. Vispirms tas attiecas uz kabeli “NordBalt”, kas ir Lietuvas un Zviedrijas elektrības starpsavienojums. Mūsu elektrības tirgum tas ir ļoti nozīmīgs savienojums,” Vaičūns stāstīja radiostacijai “Žiniu radijas”.

Politiķis norādīja, ka Baltijas valstīm ne tikai jāuzrauga zemūdens infrastruktūra, bet arī jāizstrādā konkrēti rīcības plāni.

“Mēs veicam visus iespējamos pasākumus gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī. Domāju, ka ir gūtas mācības, un reakcijai nākotnē patiešām vajadzētu būt spēcīgākai,” sacīja Lietuvas enerģētikas ministrs.

Vaičūns paskaidroja, ka reaģēšana uz sabotāžu var notikt trīs līmeņos – atsevišķu valstu līmenī, pamatojoties uz divpusēju saziņu, kā arī Eiropas Savienības un NATO līmenī.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka zemūdens kabeļu bojājumi neapturēs Baltijas elektroenerģijas tīkla sinhronizācijas projektu ar kontinentālo Eiropu caur Poliju.

Jau vēstīts, ka pagājušajā un aizpagājušajā gadā Krievijas un Ķīnas kravas kuģi Baltijas jūrā ar enkuru tīši sabojājuši elektrības un sakaru kabeļus, kā arī gāzesvadu.