“Nevaru sniegt nekādu detalizētu informāciju, taču mēs par to runājam. Mēs noteikti sniegsim savu ieguldījumu drošības garantijās,” Kauns trešdien teica žurnālistiem, piebilstot, ka miera Ukrainā gadījumā Lietuva varētu nosūtīt vairākus simtus karavīru, taču, kā tieši Lietuva varētu piedalīties drošības garantiju izpildē, ministrs nekomentēja.

“Viss notiek ļoti dinamiski. Es negribētu uzsvērt neko tādu, kas vēlāk varētu šķist meli. Jūs paši redzat, kā mainās ģeopolitiskā situācija, kā tā mainās dažādos virzienos.

Svarīgākais ir kopīgā izpratne, ka Lietuva, Eiropa un ASV ir kopā ar Ukrainu un dara visu iespējamo, lai panāktu un nodrošinātu mieru,” klāstīja Lietuvas aizsardzības ministrs.

Ukrainas sabiedrotie Rietumvalstīs otrdien vienojās par galvenajām drošības garantijām Kijivai, kas cita starpā paredz ASV vadītu uzraudzības mehānismu un Eiropas starptautiskos spēkus, kas tiks izvietoti, kad beigsies Krievijas karš pret kaimiņvalsti.

Drošības garantijas Ukrainai stāsies spēkā tikai tad, kad tiks panākta vienošanās par pamieru, lai izbeigtu gandrīz četrus gadus ilgušo karu, ko 2022. gadā izraisīja Krievijas atkārtotais iebrukums kaimiņvalstī.

Krievijas diktatora Vladimira Putina nodomi attiecībā uz ASV prezidenta Donalda Trampa virzīto miera plānu joprojām nav skaidri.

Pēc sanāksmes Parīzē Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sacīja, ka drošības garantijām Ukrainai jābūt ilgtermiņa un ka Lietuva ir gatava sniegt savu ieguldījumu gan uz sauszemes, gan jūrā.