“Ukrainai ir nepieciešami mobilizācijas plāni,” Nausēda norādīja debatēs Lietuvas sabiedriskajā radio, uzsverot, ka “Ukrainai ir jānodrošina līdzekļi un instrumenti, lai mudinātu jaunus vīriešus dienēt savā dzimtenē. Mums visādā ziņā ir jāsadarbojas ar Ukrainu”.

Savukārt Šimonīte, kura līdzās Nausēdam būs viena no astoņiem kandidātiem 12. maijā gaidāmajā Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, pauda pārliecību, ka Lietuva varētu zināmā mērā palīdzēt Ukrainai mobilizācijas jautājumā, tomēr būtu nepieciešamas Eiropas Savienības (ES) līmeņa diskusijas par konkrētu rīcību.

“Iespējams, mēs varētu meklēt veidus, kā pārliecināties, ka persona ir izpildījusi mobilizācijas pienākumu vai ir atbrīvota no tā, pirms mēs apsveram, vai pagarināt tās termiņuzturēšanās atļauju.

Bet šeit mums ir jāsadarbojas ne tikai ar Ukrainas iestādēm, bet arī plašāk, jo šobrīd ES ir ieviesta tā sauktā pagaidu aizsardzība Ukrainas pilsoņiem,” viņa teica.

“Šī pagaidu aizsardzība ir diezgan universāla, Ukrainas pilsoņiem, kas dzīvo ES, šobrīd ir ļoti plašas iespējas šīs aizsardzības ietvaros, un, skaidrs, ka tas nav vienas vai divu valstu jautājums,” klāstīja Šimonīte.

Pagājušajā nedēļā Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs apliecināja Varšavas gatavību palīdzēt Kijivai panākt iesaukuma vecuma vīriešu atgriešanos Ukrainā.

Tomēr Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis atzina, ka Varšavas palīdzība mobilizācijai pakļauto vīriešu nogādāšanā Ukrainā ir ētiski apšaubāms solis. Sikorskis uzsvēra, ka Kijivai ir jābūt līderei šajā jautājumā.

Reaģējot uz Kosiņaka-Kamiša paziņojumu arī Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns teica, ka Viļņa varētu sekot Polijas piemēram attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošiem Ukrainas vīriešiem, kas ir pakļautu mobilizācijai.

Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. aprīlī parakstīja pretrunīgi vērtēto mobilizācijas likumu, kura mērķis ir palielināt karavīru skaitu.