Pēc viņas teiktā, runa ir par reģionālu risinājumu.

“Pirms nedēļas man bija saruna ar Polijas iekšlietu ministru. Mēs vienojāmies, ka tagad tehniskā līmenī koordinējam tehniskos soļus, algoritmus, kā izskatītos šāda reģionāla lēmuma pieņemšana, ja Baltijas valstis un Polija to darītu vienlaikus,” žurnālistiem Viļņā sacīja Bilotaite.

“Gribu apliecināt, ka mēs pie tā strādājam gan tehniskā līmenī, gan politiskā līmenī – 28.[augustā] Varšavā ir plānota tikšanās, kurā piedalīsies Baltijas valstu un Polijas ministri, un mēs izstrādāsim pēdējās nianses, kā vajadzētu izskatīties tā dēvētajai sinhronajai [robežu slēgšanai],” viņa teica.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka 28.augustā Varšavā plānota Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministru tikšanās, kuras laikā tiks arī izvērtēta situācija uz robežas ar Baltkrieviju. Robežas slēgšana ar Baltkrieviju var būt iedarbīga pret Lukašenko režīma īstenotajiem hibrīdkara elementiem var būt iedarbīga vien tad, ja to īsteno visas trīs robežvalstis – Latvija, Lietuva un Polija vienlaicīgi.

Kučinskis norādīja, ka robežas slēgšana ir izdiskutējama iesaistīto valstu iekšlietu ministru starpā, bet konkrēta lēmuma pieņemšana valdības vadītāju līmeņa jautājums.

Jau ziņots, ka Lietuvas valdība trešdien nolēma no piektdienas, 18.augusta, slēgt Šumskas un Tverečas kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, ņemot vērā iespējamos draudus no Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” kaujiniekiem.

Lietuvas ministru kabinets šādu lēmumu pamatoja ar ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību mazinātu draudu līmeni.

Pēc Šumskas un Tverečas robežšķērsošanas punktu slēgšanas Lietuvā pie Baltkrievijas robežas turpinās darboties četri kontrolpunkti – Medininkos, Lavorišķos, Raigardā un Šalčininkos.

Saskaņā ar Lietuvas un Polijas amatpersonu sniegto informāciju pašlaik Baltkrievijā atrodas aptuveni 4000 “Vagner” algotņu, daļa no tiem – pie robežas ar Lietuvu un Poliju.