“Es domāju, ka Lietuva patiesībā pati izlēca priekšā vilcienam un zaudēja,” intervijā aģentūrai BNS teica valdības vadītāja.

Kā sacīja premjerministre, lai gan Taivānas pārstāvniecības ir atvērtas arī citās Eiropas valstīs, tās tika atvērtas “pēc normālas saskaņošanas un nosaukuma izvēles – “Taibejas pārstāvniecība””, nosaukumā lietojot salas galvaspilsētas vārdu.

Ruginiene atzina, ka tādējādi citu valstu attiecības “ar Ķīnu palika pilnībā lietišķas”, savukārt “Lietuvas milzīga kļūda, iespējams, bija tā, ka mums šķita – ja mēs paši kaut ko ierosināsim un kaut ko izdarīsim pirmie, tad pasaule to pēkšņi novērtēs.

Nu labi, mēs to izmēģinājām šajā gadījumā, mums ir “Taivānas pārstāvniecība”, bet pasaule to nenovērtēja, neviens to nenovērtēja”.

Viņasprāt, labākā taktika attiecībās ar Ķīnu ir vienota Eiropas pozīcija.

“Ja mēs veidojam noteiktas attiecības vai plānus, mums jāņem vērā mūsu valsts intereses, un tam jābūt galvenajai prioritātei – tam, kas ir izdevīgi mūsu valstij un tautai,” klāstīja Ruginiene un uzsvēra, ka, “ja tas nav izdevīgi mūsu valstij un tautai, kāpēc gan vajadzētu skriet, atdaloties no visas Eiropas Savienības, skriet pa taciņu, kas neved nekur?”

“Šis piemērs parādīja, ka starptautiskajās attiecībās ir nepieciešama cita taktika,” secināja Lietuvas premjerministre.

Pēdējos gados Viļņa un Pekina nespēj vienoties par to, kā pēc strīda par Taivānas pārstāvniecības nosaukumu atjaunot diplomātiskās pārstāvniecības abās valstīs.

Kopš pagājušā gada maija Lietuvā vairs nav akreditētu Ķīnas diplomātu vai citu personāla darbinieku.

Jūnijā toreizējais premjerministrs Gintauts Palucks paziņoja, ka Ķīnai tika iesniegts priekšlikums par attiecību atjaunošanu, taču atbilde uz to joprojām nav saņemta.

Pēc valdības maiņas Ruginenes kabineta programmā tika iekļauts mērķis “atjaunot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu tādā diplomātiskā līmenī, kāds pastāv citās Eiropas Savienības valstīs”.

“Tāda pulksteņa rādītāju pagriešana atpakaļ ir ļoti sarežģīts process. Ja izdosies saskaņot noteiktus elementus, tehniskā līmenī pamazām, pamazām, kā mēs esam iezīmējuši savā programmā, mēs redzam reālu iespēju normalizēt attiecības. Tas nenozīmē, ka mēs uzreiz metīsimies viens otram apskāvienos,” teica Ruginene.

Kā sacīja premjerministre, pašlaik Lietuva sper “pirmos mazos soļus” sarunās ar Ķīnu, notiek sarakste, taču, mēģinot normalizēt attiecības ar Pekinu, Viļņai ir jākoordinē savas darbības ar ES un ASV.

“Mums jāredz sevi plašākā kontekstā un kopīgi jāpieņem lēmumi, lai tie būtu izdevīgi tieši Lietuvai,” uzsvēra Ruginiene, atzīstot, ka “pēc tam, kad attiecības bija tik sabojātas un saiknes pilnībā pārtrauktas, to normalizēšanai jāiziet ļoti sarežģīts un garš ceļš”.

“Tas ir saistīts gan ar attiecību līdzsvarošanu, gan ar mūsu stratēģiskajiem partneriem – ASV un Eiropas Savienību. Atjaunot to, kas ir iznīcināts, ir ļoti grūti, bet mēs pamazām virzāmies uz to, lai nebūtu ienaidnieki, bet uzturētu vismaz normālākas tehniskas biznesa attiecības,” viņa pauda.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda teica, ka attiecību atjaunošanai ar Ķīnu ir nepieciešama abu valstu griba, taču Lietuva saskata draudus pārāk ciešā sadarbībā ar komunistu režīmu.

Otrdien radiostacijā “Žiniu radijas” pārraidītajā intervijā Nausēda sacīja, ka, tāpat kā Baltkrievijas gadījumā, “Ķīnas varas iestādes veicina Krievijas darbības Ukrainā”, un pārāk liela atkarība no Ķīnas jau vairākkārt radījusi Eiropai daudz problēmu.

Lietuva 2021. gadā atļāva Taibejai atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā, izmantojot Taivānas nosaukumu, nevis Taibejas, kā ierasts starptautiskajā praksē. Tas saniknoja Ķīnu, kura ierobežoja attiecības ar Viļņu un radīja būtiskus šķēršļus abu valstu savstarpējā tirdzniecībā.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu. Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.