Valdība nolēma aicināt prezidentu Gitanu Nausēdu steidzamības kārtā iesniegt Seimā ierosinājumu denonsēt Otavas konvenciju.

Kā vēstīts, iecerēts, ka Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija no konvencijas izstāsies sinhroni. Arī Somijas premjerministrs Peteri Orpo ir paziņojis, ka Somija plāno izstāties no Otavas konvencijas.

Lietuvas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka kopš 2003.gada, kad Lietuva ratificēja Otavas konvenciju, drošības situācija reģionā ir būtiski pasliktinājusies un ir pieauguši militārie draudi valstīm, kas robežojas ar Krieviju.

“Visas valstis, kas robežojas ar Krieviju, izņemot Norvēģiju, plāno izstāties no konvencijas, kas liecina, ka šīm valstīm ir vienota izpratne par draudiem reģionā un tās ir gatavas darīt visu nepieciešamo, lai aizsargātu savu teritoriju un brīvību,” pausts Aizsardzības ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā.

Ministrijas vērtējumā, izstāšanās no konvencijas pastiprinās Krievijas atturēšanu un ļaus Lietuvas armijai pastiprināt savu pretmobilitātes spējas kaujas laukā.

Lēmumu par valsts izstāšanos no Otavas konvencijas pieņem parlaments.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, “nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas”. Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa rietumvalstu.

Konvencijai nav pievienojušās Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.