Lukašenko ir “ļoti maz acīmredzamu stimulu melot par uzbrukuma faktu šādā veidā”, teikts ziņojumā.

“Pieņēmumiem, ka uzbrucēji devās uz Baltkrieviju, lai tur, kā šķiet, rastu patvērumu, attiecībā uz Lukašenko un viņa režīmu var būt graujošas politiskās sekas, jo liek uzdot jautājumu – kāpēc viņi domāja, ka Baltkrievijā viņiem būs drošāk, un kas, viņuprāt, varētu viņus tur uzņemt,” norāda ISW eksperti.

Tāpēc Lukašenko, iespējams, gribēja novērst hipotētiskos strīdus par uzbrucēju saistību ar Baltkrieviju, paziņojot, ka baltkrievu struktūrām bijusi svarīga loma viņu aizturēšanā.

Kaut arī Lukašenko paziņojumi grauj Kremļa uzturēto naratīvu, tie mazina līdera riskus attiecībā uz Kremļa centieniem izmantot nepublisko informāciju par uzbrucēju bēgšanas sākotnējiem plāniem, lai nākotnē vērstu pret viņu spiedienu, skaidro domnīcas analītiķi.

Jau ziņots, ka piektdien Krasnogorskā, netālu no Maskavas, bruņoti uzbrucēji iebruka koncertzālē “Crocus City Hall” un nogalināja vismaz 139 cilvēkus. Aptuveni 200 tika ievainoti.

Atbildību par teroraktu uzņēmies grupējums “Islāma valsts”. Rietumu drošības eksperti uzskata, ka aiz uzbrukuma stāv šīs organizācijas Afganistānas atzars – grupējums “Islāma valsts – Horasānas province”.