Streiks sākās pirmdien, bet otrdien Luvra, kā ierasts, bija apmeklētājiem slēgta.

Šorīt arodbiedrības aktīvisti nobloķēja galveno ieeju, un darbinieki nobalsoja par streika turpināšanu.

Cilvēki, kas gaidīja rindā cerībā apmeklēt Luvru, pauda neapmierinātību ar šādu notikumu pavērsienu.

Aizstāvot streiku, arodbiedrības CGT pārstāvis uzsvēra: “Tās ir mūsu tiesības, un mēs aizstāvam arī viņu tiesības, jo viņi varēs apmeklēt muzeju labākos apstākļos.”

Dienas vidū muzeja vadība paziņoja, ka apmeklētājiem tiks atvērtas dažas no 400 muzeja telpām, sevišķi tās, kurās atrodas slavenākie muzeja darbi, piemēram, Leonardo da Vinči portrets “Mona Liza” un Senās Grieķijas marmora skulptūra Milosas Venera.

Arodbiedrības CGT, CFDT un “Sud”, kas organizē streiku, uzskata, ka muzejs atrodas krīzē ar nepietiekamiem resursiem, arvien sliktākiem darba apstākļiem un drošības trūkumiem, kas īpaši spilgti tika demonstrēti oktobrī, kad dienas laikā tika nolaupīti Francijas kroņa dārgumi.

Noziedznieku banda nolaupīja dārgumus aptuveni 88 miljonu eiro vērtībā.

Muzeja direktore Loransa de Kara pēc tam atzina, ka ir pieļauta briesmīga kļūda drošības jomā.

Zagļiem vajadzēja nepilnas astoņas minūtes, lai iekļūtu muzejā un aizbēgtu.

Laupījumu nav izdevies atgūt.

Cita starpā nolaupīta dimantu un smaragdu kaklarota, ko Napoleons uzdāvināja imperatorei Marijai Luīzei, dārglietas, kas saistītas ar divām 19. gadsimta karalienēm Mariju Amēliju un Hortenzi, un imperatores Eiženijas pērļu un dimantu diadēma.