Maģars sociālo mediju platformā “X” paziņoja, ka “valdība atsauc Ungārijas nodomu pamest Starptautisko Krimināltiesu”, bet neminēja sīkākas detaļas.

Hāgā bāzētā SKT kopš 2002. gada izmeklē visnopietnākos noziegumus – tādus kā genocīds, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Ungārija būtu kļuvusi par pirmo un vienīgo ES valsti, kas izstājusies no šīs tiesas.

Ungārija 2025. gada aprīlī toreizējā labēji populistiskā premjera Viktora Orbāna laikā paziņoja, ka plāno izstāties no Romas statūtiem – starptautiskā līguma, ar kuru tika izveidota SKT. Ungārijas parlaments 2025. gada maijā apstiprināja šo lēmumu, un izstāšanās stātos spēkā 2026. gada 2. jūnijā.

Orbāns paziņoja par plānoto izstāšanos no SKT, kad Budapeštu apmeklēja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. SKT ir izdevusi Netanjahu apcietināšanas orderi saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos Gazas joslā, bet Orbāns 2024. gada novembrī, ielūdzot Netanjahu, solīja, ka Ungārija SKT orderi nepildīs.

Orbāns un citi viņa valdības locekļi pamatoja plānoto izstāšanos no SKT ar tās izdotiem orderiem Netanjahu un bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Gallanta apcietināšanai.

“Šī tiesa ir degradēta par politisku instrumentu,” Orbāns apgalvoja 2025. gada aprīlī, Netanjahu klātesot.

Ungārija 1999. gadā parakstīja Romas statūtus un divus gadus vēlāk, Orbāna pirmā pilnvaru termiņa laikā, ratificēja šo līgumu. Tomēr Budapešta konstitucionālu apsvērumu dēļ nav izsludinājusi saistīto konvenciju un tāpēc apgalvo, ka tai nav pienākuma ievērot SKT lēmumus.