Makrons pirmdien uzrunā armijai norādīja uz gaidāmajām pārmaiņām Vašingtonas ārpolitikā pēc Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā, jo īpaši attieksmē pretr karu Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka tā ir iespēja Eiropas stratēģiskajai atmodai.

“Ko mēs rīt darīsim Eiropā, ja mūsu sabiedrotās ASV atvilks savus karakuģus no Vidusjūras? Ja viņi nosūtīs savus iznīcinātājus no Atlantijas okeāna uz Kluso okeānu?” jautāja Makrons.

Tramps ir kritizējis dārgo ASV palīdzību Ukrainai un licis saprast, ka vēlas lielāku fiskālo slogu novelt uz Eiropas pleciem. Viņš ir solījis ātri izbeigt karu, paužot cerību, ka par mieru varētu vienoties sešu mēnešu laikā.

Francijai un Eiropai ir jāpielāgojas mainīgajiem draudiem un mainīgajām interesēm, atzina Makrons. “Kas pirms gada būtu domājis, ka Grenlande būs politisko un stratēģisko debašu centrā? Tā tas ir,” viņš piebilda.

Makrons uzsvēra, ka ilgstoša atbalsta sniegšana Ukrainai ir ļoti svarīga, lai Kijiva būtu spēcīgās pozīcijās, iesaistoties jebkādās miera sarunās nākotnē. Ukrainai ir jāsaņem garantijas pret jebkādu kara atsākšanos tās teritorijā, kad karadarbība tiks izbeigta, un Eiropai ir jāuzņemas pilnvērtīga loma šajā procesā, uzskata Francijas prezidents.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņš ar Makronu pārrunājis iespēju izvietot Ukrainā Rietumu karavīrus, lai garantētu jebkādu miera līgumu, kas izbeigtu gandrīz trīs gadus ilgušo karu ar Krieviju.

“Kā vienu no šīm garantijām mēs apspriedām Francijas iniciatīvu izvietot Ukrainā militāros kontingentus,” sacīja Zelenskis.