Makrons intervijā vairākiem Eiropas izdevumiem, tostarp laikrakstiem “Le Monde”, “The Economist” un “Financial Times”, brīdināja, ka draudi un iebiedēšana no ASV puses nav beigusies, un aicināja neieslīgt pašapmierinātībā.

Francijas prezidents iestājās par Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus vienkāršošanu un padziļināšanu, kā arī par tirdzniecības partnerību dažādošanu.

“Ir draudi un iebiedēšana. Un tad pēkšņi Vašingtona atkāpjas. Un mēs domājam, ka viss ir beidzies. Bet neticiet tam ne sekundi. Katru dienu tiek izteikti draudi pret farmācijas produktiem, digitālajām tehnoloģijām,” norādīja Makrons. “Kad notiek klaja agresija (..), mēs nedrīkstam piekāpties vai mēģināt panākt vienošanos,” viņš uzsvēra.

“Mēs izmēģinājām šo stratēģiju mēnešiem ilgi, un tā nedarbojas. Bet galvenokārt tā stratēģiski ved Eiropu pie tā, ka tā palielina savu atkarību,” brīdināja Makrons.

Viņš paziņoja, ka ES publiskajām un privātajām investīcijām, tostarp investīcijām zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, aizsardzībā un drošībā, ir nepieciešami aptuveni 1,2 triljoni eiro gadā.

Makrons atkārtoti aicināja izveidot kopēju Eiropas parādu. Francija šo ideju atbalstījusi gadiem ilgi, bet citas valstis to ir noraidījušas.

“Tagad ir pienācis laiks sākt kopīgu aizņemšanos šiem nākotnes izdevumiem, uz nākotni vērstām eiroobligācijām,” uzskata Makrons.